Camino del Norte 2026 (San Sebastian – Llanes) Šis gads, kad es izbaudu savus apaļos 30 gadus, ir bijis par daudzām atvadām un noapaļošana. Pārdefinēšanos, punktiem un komatiem. Ar pārliecību, ka es drīkstu būt neskaidrībā un ļauties dzīvei notikt. Esmu devusi sev vietu un telpu, bet tomēr neuzticējusies un ne līdz galam devusi telpu klusumam …
Bijušās Dienvidslāvijas valstis plānojām apmeklēt jau kopš 2016. gada, taču toreiz neatradām ceļa biedrus un sakrita dažādas citas lietas un uz Balkāniem neaizbraucām. Šoreiz ceļabiedrus neatradām, taču nu jau mūs no brauciena vairs nekas neatturēja.
Izbraucām no mājām 14. aprīlī un ar īsu pauzi, kad biju atbraucis uz Rēzekni, lai piedalītos konferencē, atgriezos mājās tikai 20. maijā. Regita vēl turpina atrasties ceļā un mājās būs tikai 5. jūnijā. Pa šo laiku pabiju Beļģijā, Horvātijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Somijā, Igaunijā un Čehijā. Un šajā laikā reti kad sanāca vairākas naktis gulēt vienā un tajā pašā gultā.
Rakstu šo pusgadu pēc ceļojuma, tāpēc ļoti daudzas lietas un nianses viennozīmīgi būs aizmirsušās, bet tik un tā – vismaz, lai atcerētos par šo faktu, bloga ieraksts ir vajadzīgs. 2022. gada pavasarī Aija visus pārliecināja, ka jābrauc visai Lielajai ģimenei kopīgā ceļojumā. Izvēle krita par labu Portugālei, lai gan tika izskatīti arī citi varianti, tad …
Work-ation jeb darb-atvaļinājums vai darb-ceļojums = miksējot patīkamo ar lietderīgo intensīvā nedēļā. Pirmdien ielidojām Vācijā, tam sekoja Nīderlande, Beļģija un Francija, nobeidzot Beļģijā. Galvenais iemesls braucienam – divu starptautisku sociālās uzņēmējdarbības tīklu kopsapulces (EUCLID & ENSIE), tāpat arī dalība kā runātājam Eiropas lielākajā “Ietekmes festivālā” – ImpactFest, ko organizē Hāgas pilsēta, kur atklājām Eiropas pārskatu …
Atvaļinājums iegriezās neparedzētā gultnē un deva iespēju doties uz Venēciju. Patiesībā, ideja radās Igaunijā, kad padziļināti ieinteresējos par mazpilsētu atjaunotajiem centriem – par tiem lasot, uzzināju, ka šogad Venēcijas arhitektūras biennāles Igaunijas paviljona tēma ir tieši par šo tēmu. Rakstīju paziņai, kas tieši bija Venēcijā, lai aiziet un mani ar to iepazīstina, bet viņa liktenīgi …
Lietuva, Polija, Slovākija, Ungārija, Čehija, Kaļiņingrada mūsu Jaunā gada braucienā. Mūsu novērojumi – kas patika, kas nepatika, kas likās interesanti.
Ņūorleāna ir katra modernās vampīr literatūras cienītāja klusais sapnis, viena no noslēpumainākajām un intriģējošākajām pilsētām Amerikā, un šajā pilsētā mēs taisījāmies dzīvot šo gadu. Es laikam priecājos, ka mēs netikām uz šejieni dzīvot, taču jāatzīst, ka manā ASV pilsētu reitingā Ņūorleāna pagaidām ir stabils #1.
Sagadīšanos virknes rezultātā nonācām lielākajās Ziemeļamerikas kontinenta svinībās par godu Latvijas simtgadei ar Niagāras ūdenskritumu izgaismošanu karoga krāsās. Es ceru, ka Regita uzrakstīs sakarīgāku stāstījumu, šeit gandrīz bezkaislīgs dienasgrāmatas ieraksts.
Čikāda ir pilsēta, kuras nosaukums parādās ļoti daudz kur, bet tai pašā laikā, tā absolūti ne ar ko neasociējās (atskaitot Alu Kaponi un 19. gadsimta pilsētplānojumu, taču bildes acu priekšā nebija). Mēs nodzīvojām Čikāgā ilgāku laiku, kā būtu nepieciešams, lai tā neapniktu un tagad mums ir asociācijas. Bet… galvenā asociācija ir bezpersoniskums.