Katru gadu 1. maijā cenšamies kaut kur aizbraukt ar Aiju un Valteru, bet tie pavisam nupat tikuši pie atvases un biju nospriedis, ka gan jau šogad ar mums nebrauks. Regitai bija vairākas dienas jābūt Kiprā darba darīšanās, tāpēc nolēmām lidot kopā un no Kipras doties uz Balkāniem, kur ņemtu mašīnu un brauktu apkārt, kur vēl nav sanācis pabūt. Bet Balkāni izrādījās dārgs ceļamērķis, bet lētākais bija Jordānija, kurā mēs nekad nebijām bijuši un pat ne līdz galam sapratām, kurā pasaules galā tā atrodas.
Trīs dienas no 6. līdz 8. novembrim ar Valsts kultūrkapitāla fonds atbalstu norisinājās Think Tank Creative Museum projekta “Kārsavas – Maltas dzelzceļa iecirkņa izpēte. 1. kārta” ietvaros notikusī industriālā mantojuma ekspedīcijas pirmais cēliens, kurā nokļuvu pilnīgi netīšām un toreiz burtiski tiku izrauts no vannas un ierauts aizraujošajā dzelzceļa vēstures pasaulē. Par to rakstīju pirms pieciem …
2017. gada 1. maijā māsa sarakstījās Dundagas parkā un mēs devāmies nelielā ceļojumā, un vienojāmies, ka tagad šajā datumā katru gadu dosimies kopīgā ceļojumā. Nākamos gadus nācās izlaist – ta māsa ar vīru bija Horvātijā, tad Regita Amerikā. Bet kopš visi ir nedaudz ieslodzīti savās valstīs, nekur tālu aizmukt nesanāk – pagājušajā gadā devāmies Kurzemes …
Šķiet, ka tā bija 2015. gada nogale, kad internetā pamanījām dīvainu reklāmu, kur pie Eiropas interesantākajiem jaungada galamērķiem bija minēta Viļņa. Citu plānu mums nebija, alternatīva bija sēdēt mājās un skatīties seriālus, zvans draugam un jau esam ceļā. Nākamais jaungads bija Lahti, Somijā, tad Lodzā, Polijā (iepriekšējā dienā bijām Černobiļā, bet tur jaungadu sagaidīt nesanāca), …
Mēs joprojām netiekam uz ārzemēm – pēc nedēļas bija jādodas uz Porto caur Parīzi un tālāk uz Lisabonu, no turienes uz Ponta Delgadu, atpakaļ uz Porto un caur Briseli uz mājām. Bet… šausmīgais vīruss, pasaule aizklapēta, no visiem jāizolējas, jāsēž mājās vientulībā, jāvalkā maska un jābaidās. Neko darīt, ja netiekam uz Eiropu, brauksim uz Latviju.
Katru gadu 1. maijā mēs tradicionāli ar Aiju un Valteru braucam nelielā ceļojumā. Nu, tas ir teorijā. Praksē šis bija pirmais brauciens, bet, manuprāt, ļoti izdevies.
Lietuva, Polija, Slovākija, Ungārija, Čehija, Kaļiņingrada mūsu Jaunā gada braucienā. Mūsu novērojumi – kas patika, kas nepatika, kas likās interesanti.
Devāmies skatīties Nowa Hutu Polijā. Nu un pie reizes nolēmām pabraukt tālāk un apskatīties arī Slovākiju un Ungāriju, un austrumbloka industriālo mantojumu. Beigās nokļuvām arī Kaļiņingradā. Sanāca tāds riktīgs Austrumbloka brauciens.
Manā redzējumā Ungārijas arhitektūra ir ļoti īpaša jo no vienas puses – Padomju laika sociālistiskā arhitektūra šeit joprojām ir dzīva un veido praktiski visu Ungārijas pilsētu seju. No otras puses, ungāru paneļmājas, kuras ungāri paši dēvē par ‘panelky’, nemaz neizskatās pēc mūsu bezpersoniskajām silikātķieģeļu ‘hruščovkām’. Dažviet ir interesantāka, citviet – mazāk interesanta arhitektūra, taču kopumā ņemot, visai eksotiski. Šeit ir apskatīts kā un kāpēc šāda situācija ir izveidojusies.
Oktobra beigās devos uz Tallinu, stāsts par to ir atsevišķi. Šeit – par dažām no pa ceļam apmeklētajām pilsētām un situāciju uz Igaunijas ceļiem.