Tā jaunais gads sākas ar ceļojumu. Mēs bijām seši – vecāki, Aija ar Valteru un mēs ar Regitu, devāmies baudīt sauli un piedzīvojumus laikā, kad tikai dažas dienas atpakaļ Celsija grādu skala rādīja par 28 vienībām mazāk, kā ir nepieciešams, lai sasaltu ūdens pie normāla atmosfēras spiediena. Portugālē pēc dažādām prognozēm bija sagaidāms no lietus ar orkānu līdz vasarai ar 28 grādiem, putnu čalām un magnoliju ziediem. Kā vēlāk varējām pārliecināties, patiesība, kā jau parasts, izrādījās kaut kur pa vidu.
Faro mēs ieradāmies pēc garum gara ceļojuma – mūsu ar Regitu gadījumā tās bija 4 stundas mašīnā uz Tīraini, 3 stundas līdz Mančesterai, 1 stunda lidostā un vēl gandrīz 3 stundas līdz Faro, kas rezultātā dod daudzas stundas nogurdinošas nīkšanas. Pārējiem izkrita pirmās četras stundas, bet arī tas sevišķu dzīvesprieku neraisīja. Faro mēs ieradāmies pulksten deviņos, mājās bija jau pulkstens vienpadsmit un visa diena bija pavadīta ceļā.
Pirmie iespaidi no iluminatora – Lisabona ir milzīga. Pirmie iespaidi pilsētā – ārkārtīgi gaumīgs dizains un arhitektūra. Viss ļoti harmoniski un skaisti. Pilsētā ir daudz pieminekļu, taču nevis cietušajiem, kā tas ir pieņemts pie mums, bet uzvarētājiem. Nošokēja autobusa šoferis, kurš runāja angļu valodā un zināja, kur mēs gribam nokļūt. [izskatījās, ka šoferis agrāk piedalījies sacīkstēs, jo brauciens bija ārkārtīgi dinamisks, braucot autobusā, kurš pastāvīgi apdzen mašīnas, kura aizmuguri periodiski sanes uz sānu, strauji bremzē, un tā tālāk… bija interesanti] Izkāpjot no autobusa mums piedāvāja marihuānu. 10 minūšu laikā marihuānu mums piedāvāja 3 reizes. Tā kā es nebiju norezervējis hosteli, tad primārais bija atrast hosteli. Paklīdām pa sānu ieliņām un atradām ārkārtīgi mīlīgu bāru ar ļoti skaistu bārmeni, kur Aldis tika pie vaifaja un atrada pāris hosteļu variantus, kurus tagad iesim pārbaudīt. Pagaidām Lisabona raisa ļoti labas sajūtas, silti sēžot laukā un dzerot Vino Verde, kuru ļoti rekomendēja Aija.