Tā jaunais gads sākas ar ceļojumu. Mēs bijām seši – vecāki, Aija ar Valteru un mēs ar Regitu, devāmies baudīt sauli un piedzīvojumus laikā, kad tikai dažas dienas atpakaļ Celsija grādu skala rādīja par 28 vienībām mazāk, kā ir nepieciešams, lai sasaltu ūdens pie normāla atmosfēras spiediena. Portugālē pēc dažādām prognozēm bija sagaidāms no lietus ar orkānu līdz vasarai ar 28 grādiem, putnu čalām un magnoliju ziediem. Kā vēlāk varējām pārliecināties, patiesība, kā jau parasts, izrādījās kaut kur pa vidu.
Faro mēs ieradāmies pēc garum gara ceļojuma – mūsu ar Regitu gadījumā tās bija 4 stundas mašīnā uz Tīraini, 3 stundas līdz Mančesterai, 1 stunda lidostā un vēl gandrīz 3 stundas līdz Faro, kas rezultātā dod daudzas stundas nogurdinošas nīkšanas. Pārējiem izkrita pirmās četras stundas, bet arī tas sevišķu dzīvesprieku neraisīja. Faro mēs ieradāmies pulksten deviņos, mājās bija jau pulkstens vienpadsmit un visa diena bija pavadīta ceļā.
