Igaunijas dienvidos iedvesmo divas mērķtiecīgi un ilgtermiņā attīstītas stratēģiskās lietas reģiona un tūrisma attīstībā: jaunradītie mazpilsētu centri un dzeltenie National Geographic rāmīši, kam īpaši pievērsām uzmanību savā nesenajā braucienā Igaunijā. Mazpilsētas ir spogulis, kā gribam redzēt savu valsti. Aizbrauciet uz kādu ciemu un pastāstiet, kāda ir Latvija. Vislabāk vismaz +101km no Rīgas. Un te mēs …
Lietuva, Polija, Slovākija, Ungārija, Čehija, Kaļiņingrada mūsu Jaunā gada braucienā. Mūsu novērojumi – kas patika, kas nepatika, kas likās interesanti.
Oktobra beigās devos uz Tallinu, stāsts par to ir atsevišķi. Šeit – par dažām no pa ceļam apmeklētajām pilsētām un situāciju uz Igaunijas ceļiem.
Regita studiju nolūkos devās uz Tallinu un es nolēmu izmantot situāciju un arī padzīvot Rēvelē un izstaigāt dzīvojamo daļu. Tallinā mēs satikāmies tikai divreiz un dzīvojām atsevišķi, bet darījām līdzīgas lietas, vienīgi es – savam priekam, Regita – studiju nolūkos. Abi pētījām dzīvojamos rajonus.
Mans pēdējais ceļojums Amerikas kontinentā. Atgriežoties no šī ceļojuma nākamajā dienā dodos mājās. Nedaudz izgāzies, bet kopumā visai informatīvs ceļojums ar ‘piedzīvojumiem’.
Rietumu krasta ceļojums bija neizbēgams. Nevar apgalvot, ka Amerika ir redzēta, ja ir redzēts tikai austrumu krasts, turklāt, es Amerikā gribēju redzēt divas lietas – prērijas un tuksnesi. Mēs labi apzinājāmies, ka šāds ceļojums nevar būt lēts, tāpēc nauda tam tika taupīta kopš ierašanās Amerikā.
Pateicības dienu amerikāņi pavada ar savām ģimenēm un tuvajiem. Melnajā piektdienā sākot ar pusnakti drūzmējas iepirkšanās centros, lai iztērētu to, kas palicis pēc Pateicības dienas vakariņām. Sestdienā un svētdienā atpūšas un Kiber pirmdienā no tiem ir izsūktas pēdējās naudas paliekas. Ko darām mēs, kad priekšā paredzamas četras brīvas dienas? Protams, ka dodamies ceļot!
Ņūorleāna ir katra modernās vampīr literatūras cienītāja klusais sapnis, viena no noslēpumainākajām un intriģējošākajām pilsētām Amerikā, un šajā pilsētā mēs taisījāmies dzīvot šo gadu. Es laikam priecājos, ka mēs netikām uz šejieni dzīvot, taču jāatzīst, ka manā ASV pilsētu reitingā Ņūorleāna pagaidām ir stabils #1.
Sagadīšanos virknes rezultātā nonācām lielākajās Ziemeļamerikas kontinenta svinībās par godu Latvijas simtgadei ar Niagāras ūdenskritumu izgaismošanu karoga krāsās. Es ceru, ka Regita uzrakstīs sakarīgāku stāstījumu, šeit gandrīz bezkaislīgs dienasgrāmatas ieraksts.
Čikāda ir pilsēta, kuras nosaukums parādās ļoti daudz kur, bet tai pašā laikā, tā absolūti ne ar ko neasociējās (atskaitot Alu Kaponi un 19. gadsimta pilsētplānojumu, taču bildes acu priekšā nebija). Mēs nodzīvojām Čikāgā ilgāku laiku, kā būtu nepieciešams, lai tā neapniktu un tagad mums ir asociācijas. Bet… galvenā asociācija ir bezpersoniskums.