Šoreiz Lisabonā nonācu tāpēc, ka priekšnieks bija nolēmis sarīkot tikšanos un kopīgi divas nedēļas pastrādāt, un tā kā viņš tobrīd pats plānoja doties uz Lisabonu padzīvoties, viņa ideja bija, ka tā ir lieliska doma tikties kaut kur neitrālā teritorijā. Neviens no Rēzeknes biroja gan nedalīja viņa sajūsmu, bet neteiksim, ka viņu īpaši interesēja mūsu domas. Drīz vien pēc tam, kad viņš bija nobriedis, ka tā tam būt būt, mums tika atsūtītas biļetes.