Modernisma arhitektūra. Kolhozu arhitektūra. Jau sen plāno par to rakstīt, bet visu laiku ir sajūta, ka vēl pietrūkst satura, ko tieši rakstīt, lai gan saturs ir un diskusija ir plaša. Jāsaka, ka, gadiem ejot, daudzi materiāli pat sākuši izzust no interneta dzīlēm un arī no sabiedrības diskusijas. Sāksim ar Igauniju, lai tas ir kā ievads …
Rakstu šo pusgadu pēc ceļojuma, tāpēc ļoti daudzas lietas un nianses viennozīmīgi būs aizmirsušās, bet tik un tā – vismaz, lai atcerētos par šo faktu, bloga ieraksts ir vajadzīgs. 2022. gada pavasarī Aija visus pārliecināja, ka jābrauc visai Lielajai ģimenei kopīgā ceļojumā. Izvēle krita par labu Portugālei, lai gan tika izskatīti arī citi varianti, tad …
Work-ation jeb darb-atvaļinājums vai darb-ceļojums = miksējot patīkamo ar lietderīgo intensīvā nedēļā. Pirmdien ielidojām Vācijā, tam sekoja Nīderlande, Beļģija un Francija, nobeidzot Beļģijā. Galvenais iemesls braucienam – divu starptautisku sociālās uzņēmējdarbības tīklu kopsapulces (EUCLID & ENSIE), tāpat arī dalība kā runātājam Eiropas lielākajā “Ietekmes festivālā” – ImpactFest, ko organizē Hāgas pilsēta, kur atklājām Eiropas pārskatu …
Pagājušā gada septembrī vai oktobrī kuģīša, uz kura es pamīšus pildu kapteiņa palīga vai kapteiņa pienākumus Rāznā, īpašnieks – Andris, nopirka sev jaunu ‘spēļmantiņu’, 1904. gadā būvētu velkoni. Sākotnēji tvaikoni, kurš vēlāk ieguva jēlnaftas dzinēju. Pirkšanas brīdī dzinējs jau daudzus gadus bija pieskaitīts miroņiem, taču neatlaidība un zināšanas deva rezultātus. Motors sāka pukstēt un tagad …
Pateicības dienu amerikāņi pavada ar savām ģimenēm un tuvajiem. Melnajā piektdienā sākot ar pusnakti drūzmējas iepirkšanās centros, lai iztērētu to, kas palicis pēc Pateicības dienas vakariņām. Sestdienā un svētdienā atpūšas un Kiber pirmdienā no tiem ir izsūktas pēdējās naudas paliekas. Ko darām mēs, kad priekšā paredzamas četras brīvas dienas? Protams, ka dodamies ceļot!
Sagadīšanos virknes rezultātā nonācām lielākajās Ziemeļamerikas kontinenta svinībās par godu Latvijas simtgadei ar Niagāras ūdenskritumu izgaismošanu karoga krāsās. Es ceru, ka Regita uzrakstīs sakarīgāku stāstījumu, šeit gandrīz bezkaislīgs dienasgrāmatas ieraksts.
Lai kā nepatiktu Bostona, atgriešanās Bostonā no Ņujorkas ir ļoti patīkama. Rodas sajūta, kā atgriežoties mājās. Viss mierīgi, skaidri, saprotami un galvenais – tik pat kā nav cilvēku…
Esam nonākuši ASV austrumu krastā – Masačūsetsā, reģionā, kuru ir pieņemts dēvēt par Jauno Angliju. Šeit veidojās vienas no pirmajām kolonijām un šeit arī atrodas vecākās valstī pilsētas. Mums ar Regitu šī ir pirmā reize ārpus Eiropas un šeit mums ir jānodzīvo gads. Sanāks interesants eksperiments – pavērosim, kā laika gaitā mainās uztvere un kā vienas un tās pat lietas redzam šodien, tikko atnākot šai vietā un kā tās izskatīsies pēc gada, kad šeit jau viss būs ‘savējais’.
08.04.18. (svētdiena) 08.04.18. 15:20 Caceres – Salamanca Ir tik sirreāla sajūta braukt mašīnā. Ainava mainās tik strauji, ka parādās slikta dūša. Ļoti dīvaini. Tagad 10 minūšu laikā nobraucām vairāku stundu gājienu. 08.04.18. 20:20 Salamanca Salamanka izskatās tieši tā, kā izklausās tās vārds. Un, vismaz šodien, šeit ir mierīgi. Taisījos rīt braukt uz Seviļu, bet …
Trešā no četrām dienasgrāmatas daļām par piedzīvoto 2018. gada pavasarī Spānijā.
Es turpinu ceļu no Seviļas līdz Cáceres 8. dienās noejot ~320km – nedaudz mazāk par trešo daļu no kopējā attāluma. Sastopos ar gājēju bariem un skrienu lielus attālumus, lai tos nesatiktu. Lēnām jūku prātā, līdz viss beidzas divas dienas pirms nolemju izbeigt savu Ceļu pie 504 kilometru ceļa atzīmes Cáceres… kad noķeru mašīnu un aizbraucu uz Salamanku pēc sava kosmonauta.