Tag Archives: dienasgrāmata

Pateicības diena, Vašingtona, Aleksandrija, Vilmingtona un Filadelfija (21.-25.11.2019)

Pateicības dienu amerikāņi pavada ar savām ģimenēm un tuvajiem. Melnajā piektdienā sākot ar pusnakti drūzmējas iepirkšanās centros, lai iztērētu to, kas palicis pēc Pateicības dienas vakariņām. Sestdienā un svētdienā atpūšas un Kiber pirmdienā no tiem ir izsūktas pēdējās naudas paliekas. Ko darām mēs, kad priekšā paredzamas četras brīvas dienas? Protams, ka dodamies ceļot!

Jaunā Anglija no pirmā acu uzmetiena (06.-09.08.2018)

Esam nonākuši ASV austrumu krastā – Masačūsetsā, reģionā, kuru ir pieņemts dēvēt par Jauno Angliju. Šeit veidojās vienas no pirmajām kolonijām un šeit arī atrodas vecākās valstī pilsētas. Mums ar Regitu šī ir pirmā reize ārpus Eiropas un šeit mums ir jānodzīvo gads. Sanāks interesants eksperiments – pavērosim, kā laika gaitā mainās uztvere un kā vienas un tās pat lietas redzam šodien, tikko atnākot šai vietā un kā tās izskatīsies pēc gada, kad šeit jau viss būs ‘savējais’.

Camino 2018: Noslēgums (08.-15.04.2018)

08.04.18. (svētdiena) 08.04.18. 15:20 Caceres – Salamanca Ir tik sirreāla sajūta braukt mašīnā. Ainava mainās tik strauji, ka parādās slikta dūša. Ļoti dīvaini. Tagad 10 minūšu laikā nobraucām vairāku stundu gājienu.   08.04.18. 20:20 Salamanca Salamanka izskatās tieši tā, kā izklausās tās vārds. Un, vismaz šodien, šeit ir mierīgi. Taisījos rīt braukt uz Seviļu, bet …

Camino 2018: 2. cēliens – Via de la plata (01.-08.04.2018)

Trešā no četrām dienasgrāmatas daļām par piedzīvoto 2018. gada pavasarī Spānijā.
Es turpinu ceļu no Seviļas līdz Cáceres 8. dienās noejot ~320km – nedaudz mazāk par trešo daļu no kopējā attāluma. Sastopos ar gājēju bariem un skrienu lielus attālumus, lai tos nesatiktu. Lēnām jūku prātā, līdz viss beidzas divas dienas pirms nolemju izbeigt savu Ceļu pie 504 kilometru ceļa atzīmes Cáceres… kad noķeru mašīnu un aizbraucu uz Salamanku pēc sava kosmonauta.

Camino 2018: 1. cēliens – Via Augusta (28.03.-01.04.2018)

Otrā no četrām dienasgrāmatas daļām par piedzīvoto 2018. gada pavasarī Spānijā.
Es dodos no Kadisas uz Seviļu un visu ceļu dusmojos par ainavas vienveidību un cilpām, kuras tas met. Galvā sākas interesanti procesi. Apkārt daudz dzīvnieku – gan dzīvu, gan mirušu; bet klimats nelutina. Un paspēju līdz Lieldienām nonākt Seviļā.

Kā latviešiem salaulāties katoļu baznīcā Portugālē?

Kā mēs vispār līdz tam nonācām? Viss sākās ar Camino 2014. gada aprīlī. Mēs tikko sākām tikties ar Regitu, un pat īsti nesākām, vēl bija liels jautājums vai tur kas būs. Pa ceļam ejot periodiski sarakstījāmies, viss Ceļš pagāja tādā saldsērīgā noskaņā. Līdz pat tam, ka praktiski nolēmām, ka pēc manas atgriešanās pārstāsim tikties. Ceļš bija noiets, ceļā pavadītas gandrīz divas nedēļas. Un tad mēs ar brāli pavadot mūsu līdzgājēju no Vācijas, kurš devās tālāk, pagājāmies vēl mazliet un ieraudzījām nelielu kapliču okeāna krastā. Aldis noteica, ka ja viņš kādreiz nolems laulāties, tad viņš to darīs šādā vietā.