Eiropa

Dublina un Ziemeļīrija (23.-28.10.2019)

Īrijā nepamet sajūta, ka Boreālis nevēlas piekāpties Golfa straumei un šo divu konflikta rezultātā klimats ir… jāsaka, samērā nožēlojams. Visa pasaule šķiet pelēka, pat ja laukā spīd saule, prieks, vasara un labs garastāvoklis. Aiz loga aug palmas un vīģeskoki, taču nav pasaulē nekā nožēlojamāka par divmetrīgu gumijkoku Padomju laika dzīvoklī. Īsos saules brīžus drīz vien nomaina lietus gāzes, un varavīksnes ar leprikoniem. Un tad ir vienkārši mākoņains. Un kad ir vienkārši mākoņains, tad šķiet, ka tā arī vajag.

Gēteborga – Kungshamna vecā velkonī (27.08.-03.09.2019)

Pagājušā gada septembrī vai oktobrī kuģīša, uz kura es pamīšus pildu kapteiņa palīga vai kapteiņa pienākumus Rāznā, īpašnieks – Andris, nopirka sev jaunu ‘spēļmantiņu’, 1904. gadā būvētu velkoni. Sākotnēji tvaikoni, kurš vēlāk ieguva jēlnaftas dzinēju. Pirkšanas brīdī dzinējs jau daudzus gadus bija pieskaitīts miroņiem, taču neatlaidība un zināšanas deva rezultātus. Motors sāka pukstēt un tagad …

Camino 2018: Noslēgums (08.-15.04.2018)

08.04.18. (svētdiena) 08.04.18. 15:20 Caceres – Salamanca Ir tik sirreāla sajūta braukt mašīnā. Ainava mainās tik strauji, ka parādās slikta dūša. Ļoti dīvaini. Tagad 10 minūšu laikā nobraucām vairāku stundu gājienu.   08.04.18. 20:20 Salamanca Salamanka izskatās tieši tā, kā izklausās tās vārds. Un, vismaz šodien, šeit ir mierīgi. Taisījos rīt braukt uz Seviļu, bet …

Camino 2018: 2. cēliens – Via de la plata (01.-08.04.2018)

Trešā no četrām dienasgrāmatas daļām par piedzīvoto 2018. gada pavasarī Spānijā.
Es turpinu ceļu no Seviļas līdz Cáceres 8. dienās noejot ~320km – nedaudz mazāk par trešo daļu no kopējā attāluma. Sastopos ar gājēju bariem un skrienu lielus attālumus, lai tos nesatiktu. Lēnām jūku prātā, līdz viss beidzas divas dienas pirms nolemju izbeigt savu Ceļu pie 504 kilometru ceļa atzīmes Cáceres… kad noķeru mašīnu un aizbraucu uz Salamanku pēc sava kosmonauta.