Regitas workation un dabas baudīšana ASV rietumu krastā 2023. un 2024. gadu mijā.
Mans pēdējais ceļojums Amerikas kontinentā. Atgriežoties no šī ceļojuma nākamajā dienā dodos mājās. Nedaudz izgāzies, bet kopumā visai informatīvs ceļojums ar ‘piedzīvojumiem’.
Brauciens uz Vermontu un Meinu bija neizbēgams, lai mums tuvākajā nākotnē nebūtu jāatgriežas Jaunanglijā. Nu un papildus labs iemesls – atbrauca Regitas ģimene. Neliels jauks brauciens pa salīdzinoši mežonīgajiem Jaunanglijas ziemeļiem.
Rietumu krasta ceļojums bija neizbēgams. Nevar apgalvot, ka Amerika ir redzēta, ja ir redzēts tikai austrumu krasts, turklāt, es Amerikā gribēju redzēt divas lietas – prērijas un tuksnesi. Mēs labi apzinājāmies, ka šāds ceļojums nevar būt lēts, tāpēc nauda tam tika taupīta kopš ierašanās Amerikā.
Pateicības dienu amerikāņi pavada ar savām ģimenēm un tuvajiem. Melnajā piektdienā sākot ar pusnakti drūzmējas iepirkšanās centros, lai iztērētu to, kas palicis pēc Pateicības dienas vakariņām. Sestdienā un svētdienā atpūšas un Kiber pirmdienā no tiem ir izsūktas pēdējās naudas paliekas. Ko darām mēs, kad priekšā paredzamas četras brīvas dienas? Protams, ka dodamies ceļot!
Ņūorleāna ir katra modernās vampīr literatūras cienītāja klusais sapnis, viena no noslēpumainākajām un intriģējošākajām pilsētām Amerikā, un šajā pilsētā mēs taisījāmies dzīvot šo gadu. Es laikam priecājos, ka mēs netikām uz šejieni dzīvot, taču jāatzīst, ka manā ASV pilsētu reitingā Ņūorleāna pagaidām ir stabils #1.
Sagadīšanos virknes rezultātā nonācām lielākajās Ziemeļamerikas kontinenta svinībās par godu Latvijas simtgadei ar Niagāras ūdenskritumu izgaismošanu karoga krāsās. Es ceru, ka Regita uzrakstīs sakarīgāku stāstījumu, šeit gandrīz bezkaislīgs dienasgrāmatas ieraksts.
Čikāda ir pilsēta, kuras nosaukums parādās ļoti daudz kur, bet tai pašā laikā, tā absolūti ne ar ko neasociējās (atskaitot Alu Kaponi un 19. gadsimta pilsētplānojumu, taču bildes acu priekšā nebija). Mēs nodzīvojām Čikāgā ilgāku laiku, kā būtu nepieciešams, lai tā neapniktu un tagad mums ir asociācijas. Bet… galvenā asociācija ir bezpersoniskums.
Šajā ASV apmeklējumā Kanādu apceļot, diemžēl, nebūs iespējas, taču pabāzt degunu un apskatīties vismaz ar ko atšķiras infrastruktūra no ASV bija mūsu svēts pienākums. Lai redzētu, kā atšķiras ceļazīmes, komunikācijas, ielu un trotuāru segumi un citas lietas nav vajadzīgs gads un apceļot visu valsti arī nav vajadzības, ar stundu pilnīgi pietiek. To mēs arī izdarījām.
Pilsēta, kur Henrijs Fords ir Dieva vietā, bet pāri pilsētai slejas masonu templis. Pilsēta, kura no industriālas lielpilsētas kļuva par graustu, bet pārpeldot upi tevi sveicina karogs ar sarkanu kļavas lapu. Pamesti debesskrāpji, ‘Kur šeit atrodas bibliotēka?’, viena no nozīmīgākajām mākslas kolekcijām ASV, graustu lielpilsēta, masonpilsēta, brutālbetonpilsēta, robežpilsēta, amīši, un citas unikālas pieredzes lika uzrakstīt par Detroitu atsevišķi, kaut gan sākumā bija plānots viens kopīgs raksts par Detroitu, Vindzoru, Čikāgu, Nešvilu, Memfisu un Ņūorleānu.