BEUC brauciens. Dzīvoju dārgā viesnīcā un mācījos sabiedriskās attiecības. Zināšanu ziņā nebija tik veiksmīgs, kā 2009. gada brauciens, taču ja iepriekšējā reizē pēc nodarbībām gāju gulēt, šoreiz kopā ar pārējiem naktis veltījām pilsētas atklāšanai. Diemžēl, datorā neizdevās atrast nekādas piezīmes par pasākumu, taču esmu pārliecināts, ka ceļojuma dienasgrāmata ir sarakstīta uz lekciju materiālu otrajām pusēm. Kad …
2009. gada decembrī aizbraucām uz Londonu, lai bez maksas izstaigātu mākslas muzejus. Izstaigājām arī, nopirku veselu somu ar grāmatām. Diemžēl, nekādas piezīmes datorā un blogos atrast nav izdevies, tikai dažas bildes bildētas uz veca telefona un vēlāk arī bilžu mapīte pilnīgi negaidītā vietā. Jāmeklē mājās.
“te viss ir kaut kaa diivaini, tastatuuras ar absoluuti nenormaalu sajauktu pogu izvietojumu, visi runaa franchu, vaacu, anglju un kaut kaadaa flaamu valodaas, viesniica advanceeta, bet tik daudz nejeedziibu, ka kaukt gribas… eediens garsho peec plastmasas, bet uudens pat no pudeleem peec hlora… teeju var dzert tikai ar pienu, jo tad mazaak juut hloru… sick sick place… un jaa, es te maacos projektu graamatvediibu un EU par shito mani ir samaksaajusi chetrus tuukstoshus eiro :D”
Otrais brauciens uz Spāniju nelielā kompānijā, kur bija jābūt garīgi atpalikušajiem, bet bija galīgi neatpalikuši. Saņēmām gan nosodījumu no spāņiem par ‘šmaukšanos’, bet kopumā viss izvērtās labi. Sanāca nedaudz paieties pa Camino de Santiago un nedaudz apskatīt Madrides centru.
Man vienmēr gribējās redzēt Spāniju, un te nu pēkšņi iespēja – dīvains projekts, kur mani paņēma par latviešu grupas vadītāju. Bija jābrauc uz plānošanas vizīti, bet es izplānoju tā, lai varētu apmeklēt arī Amsterdamu un Barselonu. Par to es vēlāk saņēmu visai smagu organizatoru nosodījumu, bet kuru uztrauc nosodījums? Bija forši. Un, šeit notika mana pirmā saskaršanās ar Camino de Santiago.
Maskavas brauciens bija kultūršoks. Ir pagājuši 11 gadi un joprojām ne īpaši gribas apmeklēt šo ‘trešo Romu’.
Par Prāgas un Karlovy Vary braucienu 2007. gada aprīlī izdevās atrast tikai ļoti skopu piezīmi blogā. Gan jau mājās starp piezīmēm ir arī ceļojuma dienasgrāmatas piezīmes.
Nedēļu garš ceļojums ar autobusu no Rīgas līdz Romai un atpakaļ. Tas bija mans pēdējais ceļojums ar autobusu tālāk par 1000km. Redzēt sanāca daudz un bija ļoti interesanti, bet… Nekad vairs!
Mans otrais ‘lielais’ ceļojums un pirmā fotoaparāta iemēģināšana.
Foto apmaiņas projekts Turcijā. Tobrīd man likās, ka esmu teju izcils fotogrāfs, kaut gan jāatzīst, ka izstādē izliktās fotogrāfijas priekš tā laika bija visai labas un uz kopējā fona nemaz neizskatījās slikti. Nu, tā naivi un jauki.
Iz mana pirmā apzinātā ārzemju ceļojuma dienasgrāmatas. 2004. gads. Praktiski aizvēsture, bet lielu daļu no aprakstītajām vietām un notikumiem atceros ne sliktāk par ceļojumiem, kas notikuši pirms gada.