Lietuva (16.03.; 20.03.2016)

Apmeklētās vietas: Širvintos, Kernave, Verkšionys, Kaunas

2016-03-16 15.22.25

Šis gads sākās Viļņā, mēs ar Regitu, Ivaru un Annu devāmies uz Viļņu, jo kaut kur izlasījām, ka Viļņa ir viena no septiņām pilsētām pasaulē, kur ir vērts sagaidīt jaungadu. Nezinu, ko tur bija saskatījuši raksta autori, pieļauju, ka mēs to neredzējām, taču izrādījās, ka neskatoties uz to, ka Viļņā biju bijis vairākkārt, tā īsti nemaz nebiju to redzējis. Pilsēta kā tāda ļoti iepatikās, gavenokārt temperamenta ziņā. Lielpilsēta, kā Rīga, taču daudz mierīgāka, nesteidzīgāka, nav Rīgas drudžainuma.  Un arī pilsētas centrs ir visnotaļ simpātisks.

Mana doma bija, ka atpakaļ ir jābrauc caur Kauņu, jo vēlējos apskatīt arī veco galvaspilsētu, taču sanāca pārlieku liels līkums, tāpēc devāmies mājup pa taisno. Interese iepazīt Lietuvu tuvāk bija radusies un mūsu platuma grādos izplatītais stereotips, ka tā tāda Latvijas jaunākā – nesmukā māsa, galīgi zudis.

Un te nu nepagāja ne trīs mēneši un radās iespēja pabūt Kauņā un vēl dažās Lietuvas pilsētās. Devāmies ciemos pie Regitas uz Kopenhāgenu un lidojām no Kauņas. Pa ceļam uz Kauņu sanāca izstaigāt vēl dažas pilsētas.

 

Širvintos

2016-03-16 15.46.18

Širvintos ir neliela pilsētele kādos 50 kilometros no Viļņas, pēc pilsētplānojuma atgādināja mūsu Ludzu. Pirmā lieta, kas krita acīs – nebija īsti labi nolasāms centrs – dažas padomju laika ēkas, kurās atradās lielveikals, kafejnīca, restorāns, banka, veikals, kur viss maksā 1€ un vēl dažas sabiedriski svarīgas iestādes. Nedaudz uz priekšu baznīca ar kapiem, pretējā virzienā autoosta. Nu un simpātisks bulvāris, kur arī koncentrējas sabiedriski svarīgas iestādes, kā bibliotēka, pasts, banka un veikali un kebabnīcas. Atskaitot smuko bulvāri, zīmīga vieta ir pilsētas ietvaros uz upes hidroelektrostacijas būvniecības rezultātā izveidojies garš ezers, gar kuru ved piemīlīga krastmalas promenāde. Varbūt tieši šis garais ezers ar promenādi rada asociācijas ar Ludzu. Otra lieta, kas līdzinās Ludzai, pilsēta ir acīmredzams padomju laika produkts. Es neatradu, kas bija pilsētas pilsētveidojošais uzņēmums, bet ir acīmredzami, ka pilsēta veidojusies tieši padomju laikā, un ja Ludzai vēl ir palicis pilskalns, baznīca, vecie kapi un vecais rajons, tad šeit vēstures liecības atrast neizdevās,  viss izskatījās celts piecdesmitajos – septiņesmitajos gados. Vikipēdijā gan vēlāk atradu, ka pieminējums dokumentos ir 14. gadsimtā, taču pilsētas tiesības ieguvusi divesmitā gadsimta piecdesmitajos gados, no kā var secināt, ka līdz tam šeit bija neliels ciems vai pagasta centrs.

2016-03-16 16.14.03

Viena no mīklām, kas nepameta – kur ir cilvēki. Cilvēkus mēs vēlāk atradām kuplā skaitā bibliotēkā, gan pārsvarā skolēnus. Otra – ko cilvēki šeit dara. Ir klusais centrs, ir guļamrajons aiz tilta, taču nekur nav manāms, ar ko tad šeit dzīvojošie cilvēki nodarbojas, kā pelna sev iztikai. Trešā – kā šādā pamestā vietā var būt tik ļoti daudz ļoti turīgu privātmāju.

2016-03-16 16.15.19

Bet kopumā pilsēta atstāja ļoti labu iespaidu, varbūt tāpēc, ka tas bija visai atšķirīgi no tā, ko šodien var redzēt Latvijā. Tāds zināms mežonīgums un atgriešanās pagātnē.

 

Kernave

Ķērnava trīspadsmitajā gadsimtā uz dažiem gadu desmitiem bijusi pirmā Lietuvas dižkunigaitijas galvaspilsēta, pēc tam, cik var noprast, pilnībā nopostīta un pamesta. Un šī atkal ir mana interpretācija, es nezinu, kā bija patiesībā, taču izskatās, ka divdesmitā gadsmita sākumā, kad visas Eiropas tautas pēkšņi sāka meklēt savas saknes, pēkšņi „atrakta”. 2016-03-16 17.15.59Uzcelta liela skaista baznīca (priekš tik „senas” vietas baznīca izskatās pārlieku moderna, nav jālien vikipēdijā, lai redzētu, ka celta pēdējo simts gadu laikā), sakārtots skatu laukums uz upes Neris ieleju un skaistajiem pilskalna pakalniem. Izliktas it kā pirmās lietuviešu katoļu baznīcas kontūras, uzceltas dažas kapličas un tiek gaidīti tūristi. Ja divdesmitā gadsimta sākumā šeit tika atjaunota apdzīvotība (mans minējums, varbūt te visu laiku bija pilsētele) meklējot tautas saknes, tad šobrīd apņēmīgie lietuvieši pelna naudu ar tūrismu. Lai nokļūtu līdz smukajam skatam un pārgājienu takām sezonas laikā ir jāšķiras no kādas naudas summas, jo priekšā stāv barjeras.

2016-03-16 17.18.06

Ļoti skaista, bet sezonas laikā pārlieku tūristiska un ienesīga, kā izskatās, pilsēta. Atskaitot reljefu pie izcilajām lietām būtu jāpieskaita mozaīkas veidā izliktais krustaceļš uz baznīcas žoga. Izskatījās samērā svaigs, taču dažas ainas bija ļoti gaumīgas un skaistas.

 

Verkšionys

2016-03-16 18.05.30

Par pašu apdzīvoto vietu neko daudz nevaru pateikt, kaut gan domāju, ka nekas īpaši liels tur nav. Mēs apstājāmies ceļmalas ēstuvē, lai paēstu pusdienas. Teritorija sastāvēja no vairākām koka būvēm un simtiem dažādu kokgrebumu, skulptūriņu, bērnu rotaļlaukumu elementu, dzīvnieku būru un daudz kā cita. Viss kopā radīja pilnīgu haosa sajūtu, priekšstatu, ka saimnieki ir centušies radīt omulīgu ēstuvi, taču gadu gaitā ir smagi pārcentušies un viss kļuvis bezgaumīgs, pārbāzts un raibs, taču apstāties vairāk nav spēka, tāpēc viss turpinās. No patīkamā aspekta – ļoti skaists skats uz uzpes Neris ieleju, atgādināja Gauju ap Siguldu, un ļoti garšīgā un izsmalcinātā, bet tai pašā laikā pārsteidzīgi lētā maltīte. Bet izskatās, ka sezonas laikā šeit rādīties negribētos.

 

Kaunas

2016-03-20 16.58.39

Jau kādu laiku gribējās pabūt Kauņā, taču nekad negadījās pa ceļam. Šoreiz gadījās un par to milzīgs prieks. Atgriežoties no Kopenhāgenas devāmies apskatīt Kauņu. Izrādījās, ka mēs šeit esam tieši gada nozīmīgākā un lielākā gadatirgus laikā.

2016-03-20 16.22.01

Mums bija tikai nedaudz vairāk par stundu, kuras laikā mēs paspējām izstaigāt tikai vecpilsētu un paieties pa Laisves (brīvības) aleju, kura, vismaz pēc lidostā esošajiem tūrisma reklāmas materiāliem, esot svarīgākā apskates vieta Kauņā. Laisves aleja patiešām ir visai pievilcīga vieta, visu pasākumu padarīja vēl skaistāku lielām pārslām krītošais sniegs.

2016-03-20 17.29.44

Vecpilsēta arī izrādījās ļoti skaista un pat kaut kā nelikās raksturīga Baltijai, kaut gan ir, protams ir raksturīga, taču poļu ietekme arī ļoti manāma. Latvijā nekas tāds nav saglabājies. Pēc vēsturiskās nozīmes un izmēriem tuvākais analogs Latvijā ir Daugavpils, kurai tā īsti vecpilsētas nemaz nav.

2016-03-20 16.47.23

Arhitektūra Kauņā savdabīgi uzslāņojusies no ļoti dažādiem laikiem (pēc kā pieņemu, ka pilsēta  varētu būt pārcietusi daudz postījumu) – sākot ar kādu četrpadsmito – piedspadsmito gadsimtu.  Šeit blakus gotikai var redzēt tautisko romantismu, padomju laika socreālismu un mūsdienu vairāk un mazāk estētiskas būves.

2016-03-20 16.42.24

Tas, ko nopratu no šī apmeklējuma, ka noteikti būtu jāpaceļo pa Lietuvu. Un arī gribētos tuvāk apskatīt Viļņu un Kauņu, kaut arī mazās pilsētas un lauki ir visai interesanti.

2016-03-20 17.02.55

Daži novērojumi par Lietuvu

Globāli maz kas ir mainījies, kad man agrāk teica „Lietuva”, prātā nāca vairāk vai, biežāk, mazāk gaumīgas koka skultūras. Rodas sajūta, ka Lietuvā katrā piemājas dārziņā ir vismaz pāris kokgrebumi, nemaz nerunājot par sabiedriski svarīgākm vietām, kapiem, baznīcu dārziem, krustcelēm, un tamlīdzīgi, kur kokgriezumu lielākoties ir daudz par daudz.

2016-03-16 17.29.30

Otra lieta, kas krīt acīs – lietuvieši ir saglabājuši ļoti daudz padomju mantojuma. Latvijā es nezinu nevienu pilsētu, kur padomju arhitektūra tā kristu acīs. Man, piemēram, pretī darba vietai ir četru stāvu padomju laika skaitļošanas centra ēka – grūti iztēloties tipiskāku pazeminatā estētiskuma padomju arhitektūras mantojumu, taču tas laikam arī ir uzkrītošākais padomju laika piemineklis, kas ir palicis pilsētā nemainīgs kopš neatkarības iegūšanas (es zinu, ka pareizi ir rakstīt „atgūšanas”, tā sanāca). Pat skaitļošanas centra logotips uz fasādes ir saglabājies. Bet šī ēka īpaši nekrīt acīs. Pārējās ir vai nu ieguvušas bezgaumīgu apmetumu, vai nojauktas, vai apaugušas ar bezgaumīgām polikarbonāta nujumītēm un vēl bezgaumīgākiem uzraksiem „mēs jau strādājam” un „atlaides”. Lietuvā padomju laika arhitektūra ir redzama ļoti daudz un ļoti neskartā veidā. Un tas attiecas gan uz mazpilsētām, gan Viļņu un Kauņu. Un skumjākas par padomju administratīvajām ēkām ir tikai septiņdesmito un astoņdesmito gadu kafejnīcu un klubu ēkas, kuras pretendē uz savdabīgu eleganci. Es neesmu bijis Baltkrievijā, taču pieļauju, ka tur varētu izskatīties līdzīgi. Nu jā, man ieteica apmeklēt Ignalinu, runā, ka kaut ko autentiskāku arī Baltkrievijā grūti redzēt.

2016-03-16 16.27.11

Bez kokgriezumiem un padomju laika arhitektūras, ir vēl viens kultūras slānis, kuru ir grūti nepamanīt. Lietuva ilgstoši ir bijusi Ržečpospoļitas (kā vispār šo vārdu latviešu valodā raksta?) sastāvā, kā rezultātā ir izveidojušās savdabīgas attiecības ar poļiem, bet pirms tam Lietuva ir bijusi visai liela un nozīmīga dižkunigaitija un pat vienu brīdi karaļvalsts. Tātad, lietuviešiem ir bijuši dižkunigaiši un pat karalis un Vitauta un karaļa Mindauga vārdu un skulptūras (nu jā, kā jau var noprast – pārsvarā – koka) mēs sastopam it visur. Vitautas Dižais arī pēc nostāstiem gandrīz kļuvis par karali, taču pa ceļam no Vatikāna kroni esot nolaupījuši poļi un tā nu nācās samierināties ar dižkunigaiša statusu.

2016-03-16 17.23.41

Paši lietuvieši ārkārtīgi lepojas ar savu pagātni un saviem karaļiem. Vitauta vārdā ir pat nosaukta baznīca Kauņā, kas pēc nostāstiem sākumā katoļu baznīcā izraisīja lielu rezonanci, taču lietuvieši varējuši pamatot, ka Vitautas priekš katoļu baznīcas mācības izplatīšanās Lietuvas zemēs ir izdarījis vairāk, kā jebkurš cits, un strīdi noplakuši.

2016-03-16 17.32.26

Jā, runājot par poļiem. Laikam grūti iztēloties kaimiņus, kuri dzīvojot blakus ilgstoši, mīlētu (šī vārda labajā un skaistajā izpratnē) viens otru ne tikai vārdos un darbos, bet arī sirdī. Ja jautā latviešiem, viņi saka, ka lietuvieši nav īpaši labi cilvēki. Un lietuvieši par latviešiem arī parasti publiskajā telpā neko labu nedomā un sauc par zirga galvām. Taču privāti viņi par latviešiem atsaucas visai pozitīvi (kas ir tas, ko pieklājīgi cilvēki dara – runā aiz muguras, mēs darām tāpat), taču absolūti nepanes poļus. Poļi ir visu nelaimju cēlonis, poļi ir praktiski okupējuši Lietuvu, sevišķi tās dienvidu daļu, izturas kā pārākā rase, izspiež lietuviešus no darba tirgus un no ienesīgākajiem biznesiem, uzvedas Lietuvā kā mājās, un tamlīdzīgi. Tai pašā laikā lietuvieši nedaudz saprot poļu valodu, un kad cenšas runāt krievu valodā, ļoti daudzi ir poļu vārdi, dienvidu reģionos dzīvojoši regulāri dodas uz Poliju iepirkties un darīt biznesu.

2016-03-16 17.31.49

Jā, par krievu valodu runājot – Latvijā dzīvojošie vidējās paaudzes pārstāvji, kuri nerunā angļu valodā, bet labi zina krievu valodu, parasti nicinoši izsakās par lietuviešiem un igauņiem, ka viņi negrib runāt krieviski, bet, loģiski, ka valodu zina. Nu, situācija ir tāda, ka viņi patiešām nezina krievu valodu. Cilvēki, kuri lielāko daļu savas darba dzīves ir nodzīvojuši Padomju Savienības sastāvā, kur krievu valoda bija nepieciešamība, ārkārtīgi slikti runā un saprot krievu valodu, pat cilvēki, kuri ir bijuši vadošos amatos. Un izrādās, ka tam ir labs pamatojums – izrādās, ka Lietuvā pat padomju laikos bija samērā maz krievu. Uz neatkarības atgūšanas laiku (atkal šī „atgūšana”, starp citu, izrādās, ka kad divesmitā gadsimta pašā sākumā leiši tika projām no Krievijas impērijas, viņi centās atjaunot karalisti) Lietuvā bijuši ~8% krievu. Šobrīd krievu Lietuvā ir mazāk, kā poļu – ~5%, tāpēc prasīt no lietuviešiem, lai runā krievu valodā ir visai nekorekti. Cita situācija. 84% valsts iedzīvotāju ir lietuvieši (Latvijā 62% ir latvieši un 27% krievi).

2016-03-16 16.18.32

Nu un pēdējais novērojums pilnīgi oftopikā – luksofori. Tāpat kā Portugālē Lietuvā ir radaru sistēma, ja braucot pa pilsētu kāds pārsniedz ātrumu, nākamajā krustojumā esošajā luksoforā ieslēdzas sarkanā gaisma. Drausmīgi priekš šoferiem, kas steidzas, bet burvīga audzināšanas metode.

 

Ir ko piebilst: