Lidostā mūs sagaidīja Regita ar Dānijas karodziņiem un uzreiz paskaidroja, ka karodziņi Dānijā ir ierasta lieta un ir katru svinību neatņemama sastāvdaļa. Iegādājāmies biļetes – 3 dienu biļetes vecākiem un viena brauciena man. Vēlāk gan izrādījās, ka staigājot ap 30km dienā mēs ar Regitu tāpat par transporta biļetēm iztērējām tuvu summu tai, kas būtu iztērēta par tūristu biļetēm. Bet nu labi vien ir, man daudz labāk patīk iepazīt vietas kājām, tas dod iespēju redzēt to, kas atrodas starp pieturām.
Month: 2016. gada aprīlis
Šis gads sākās Viļņā, mēs ar Regitu, Ivaru un Annu devāmies uz Viļņu, jo kaut kur izlasījām, ka Viļņa ir viena no septiņām pilsētām pasaulē, kur ir vērts sagaidīt jaungadu. Nezinu, ko tur bija saskatījuši raksta autori, pieļauju, ka mēs to neredzējām, taču izrādījās, ka neskatoties uz to, ka Viļņā biju bijis vairākkārt, tā īsti nemaz nebiju to redzējis. Pilsēta kā tāda ļoti iepatikās, gavenokārt temperamenta ziņā. Lielpilsēta, kā Rīga, taču daudz mierīgāka, nesteidzīgāka, nav Rīgas drudžainuma. Un arī pilsētas centrs ir visnotaļ simpātisks.
Mana doma bija, ka atpakaļ ir jābrauc caur Kauņu, jo vēlējos apskatīt arī veco galvaspilsētu, taču sanāca pārlieku liels līkums, tāpēc devāmies mājup pa taisno. Interese iepazīt Lietuvu tuvāk bija radusies un mūsu platuma grādos izplatītais stereotips, ka tā tāda Latvijas jaunākā – nesmukā māsa, galīgi zudis.