Latvija

26.03.2015

Vakarā no mājām savāca Artūrs ar Ingu, lai dotos uz Tīraini. Braucām ar busu. Pa ceļam Artūrs nolēma, ka grib gulēt vai lasīt un piedāvāja man braukt, rezultātā gandrīz palika Teiču rezervātā, jau sāku braukt projām, kad Inga pamanīja, ka kāds trūkst.
Jēkabpilī, kad strauji sabremzējos, Artūrs nolēma, ka ļaut man braukt nebija laba doma. Rezultātā kaut kur pa ceļam nosala un piedāvāja mainīties, jo priekšā tomēr siltāk. Tīrainē nonācām pa 3 stundām. Kaut ko paēdām, izdzērām pa vīna glāzei un pēc pirts devāmies gulēt.

27.03.2015

No rīta Aldis aizveda uz lidostu. Nācās 2 stundas gaidīt reisu. 3 stundas lidmašīnā.

Spānija

Castelldefels

Barselonas lidostā bija grūtāk noorientēties, kā parasti. Nevarējām atrast izeju no lidostas, nemaz nerunājot par informācijas centru. Informācijas centrā dāma bija ļoti draudzīga, bet izstāstīja, ka viss ir ļoti sarežģīti.

Samaksājām 2,14€ par autobusu tā vietā, lai nopirktu lētās biļetes, ilgi gājām līdz dzīvoklim, bet tā arī neatradām.

Beigās pametu visus vietā, kas pēc kartes izskatījās īstā, taču adrese nesakrita, uzzvanīju saimniecei un gāju meklēt adresi. Nogāju ap kilometru, bet beigās izrādījās, ka dzīvoklis ir tieši vietā, no kuras zvanīju.

Dzīvoklis izrādījās diezgan jauks, no balkona skats uz jūru, uz jumta arī terasīte ļoti jauka. Noskaidrojām visu par braukšanu uz centru un par pašu Castelldefels, un devāmies uz centru.

Kamēr gājām līdz vilcienam, tika konstatēts, ka vietājais kanāliņš ir pilns ar bruņurupučiem.

Barcelona

No vilciena izkāpām randomā vietā un randomā virzienā devāmies apskatīt Barselonu.

Drīz vien izbridām (gan visai apzināti) pie Sagrada Familia.

Tālāk devāmies uz kādu dīvainu pilsveidīgu celtni, kas bija atzīmēta kartē un no turienes uz Park Guell.

Park Guell atrast bija grūti, bet tas tāpēc, ka es nedaudz nepareizi atcerējos viņa ģeogrāfiju.

Parks visiem ļoti patika (par Artūru gan neesmu pārliecināts, bet gan jau bija ok). Nu, un tad jau bija tumšs un meklējām ceļu uz mājvietu, ko arī gana drīz, pateicoties atsaucīgajiem spāņiem, atradām.
Mēs ar Regitu aizgājām uz veikalu, pārējie devās mājās. Tad – vakariņas un gultiņā.
Atzinos, ka visiem ir iespēja iet atsevišķi.

28.03.2015

No rīta devāmies uz Sants noskaidrot par biļetēm un mašīnu nomu. Izrādījās, ka autobuss iet no stacijas Nord. Noskaidrojuši visu info, devāmies uz centru un pēc nepilnas stundas bijām uz Ramblas.

Inga ar Artūru no mums atdalījās, bet mamma ar Edgaru devās ar mums.

Līdz norunātajam tikšanās laikam paspējām izstaigāt teju visu centru un satikāmies Citadeles parkā.

Paēdām, un visi kopā devāmies uz krāmu tirgu, kas izrādījās glamūrākais no visiem tirgiem, ko jebkad esmu redzējis.

Mammai ne pārāk patika, bet mēs ar Regitu paklīdām ar zināmu baudu, un nopirkām man jaunu Nikonu.

Pēc tam devāmies uz Montjuic.

Artūrs ar Ingu plānoja braukt ar funikulieri, bet beigās neatrada un devās mājās.

Mēs devāmies kājām uz kalna virsotni.

Bijām jau visai noguruši, nostaigājuši ap 30km pa pilsētu, bet kad izstaigājām cietoksni, nolēmām kāpt uz pretējo pusi, lai tiktu tuvāk Espanya laukumam. Nonācām Olimpiskajā ciematā, no kura vairāk nespējām atrast izeju.

Beigās nonācām uz plaza Espanya, un pat izdevās noiet gar vietām, kur vajadzēja būt strūklakām. Pierunāju pilnīgi nogurušos ceļa biedrus iziet caur Huana Miro parku. Tur nekā īpaša nebija un mēs devāmies mājās.

Castelldefels uz vīnu palikt vecāki atteicās, tāpēc devāmies uz mājām, dušā, paēst un čučēt.

29.03.2015

No rīta mums ar Regitu ļāva gulēt. Cēlāmies ap deviņiem, kas pēc vasaras laika izrādījās 10.
Aizbraucām uz Sants, paņēmām mašīnu un devāmies sākumā uz Terasu. Tur neko interesantu neieraudzījām, tāpēc neapstājoties devāmies tālāk – uz Montserrat.

Montserrat

Kalnos bija skaisti. Pilsēta smuka. Baznīca burvīga. Skulptūras modernas.

Pēc tam domājām aizbraukt uz Manresu un doties mājās, vai braukt uz Gironu un izlaist Manresu. Nolēmām par labu otrajam variantam, taču Manresa izrādījās pa ceļam.

Manresa

Baznīca izrādījās iespaidīga negotiska celtne ar skatu uz pilsētu.

Girona

Skats uz Gironu sākumā izskatījās garlaicīgs, bet vienā brīdī uzdūrāmies romiešu formās tērptiem cilvēkiem un zirgiem.

Pēc tam parādījās vairāk un vēl vairāk un beigās tie bija vairāki tūkstoši cilvēku romiešu (un ne tikai) tērpos, bungojot un taurējot draudīgu maršu.

Pilsēta izrādījās ļoti simpātiska ar milzīgu cietoksni vidū. Vietoksnis gandrīz necietis, iekārtoti celiņi un dārzi.

Paklīduši pa mazajām vecpilsētas ieliņām, paēdām pusdienas kādā nelielā kafejnīcā.

30.03.2015

Sant Sadurní d’Anoia

Viss tas pasākums izrādījās pārlieku dārgs, tāpēc devāmies uz degustāciju uz citu vietu.

Tarragona

Devāmies uz Taragonu – apstaigājām romiešu drupas, Regita nopirka cepurīti un auskarus.

Pont del Diable

Netālu no Taragonas ir Velna tilts – 2000 gadus vecs akvedukts. Devāmies to apskatīt.

Šeit mūsu brauciens beidzās un devāmies atpakaļ uz Castelldefels atstāt produktus un Artūru.

Rezultātā atstājām visus un ar Edgaru aizbraucām atstāt mašīnu. Riņķojām, lai sameklētu uzpildes staciju, pēc tam – lai atrasto pareizo parkingu.
Ar mašīnu viss bija ok, nodevām bez aizķeršanās. Grieķis, kurš pieņēma, teica, ka mēs esam otrie, kas brauc ar viņu.

31.03.2015

Andora

Andorra la Vella

Nedaudz par vēlu izgājām uz vilcienu un nokavējām pirmo vilcienu uz Andoru. Nācās 1,5h gaidīt līdz nākamajam.

Andorā tikām sakuru ziedēšanas laikā, tāpēc visi palika apmierināti, lai arī neko citu tur darīt nebija ko.

Taksists mūs savāca 16:30, sarunāt bija grūti kur un cikos, bet rezultātā izrādījās viss ļoti jauki, puisis ļoti lādzīgs. Lai arī angliski praktiski nerunāja, pa ceļam stāstīja viskaut ko un mēs pat kaut ko sapratām.

Ceļš pa Andoru bija skaists, bija sniegs un laukā padsmit grādi.

Francija

Carcassonne

Francijā nevarējām atrast hosteli un taksists ilgi taisīja apļus meklējot. Rezultātā izmantojām manu GPS un nokļuvām nepieciešamajā vietā.

Hostelī onkulis iedeva papildus istabiņu, tā nu mēs ar Regitu palikām atsevišķi no pārējiem.

Aizgājām uz Karkasoni. Precīzāk, mūs aizveda mūsu taksists. Cietoksnis izrādījās visai garlaicīgs, tāpēc visai drīz devāmies mājup. Kājām pa trases malu spilgtā mēnesnīcā.

01.04.2015

No rīta bija jāceļas 7, bet mans modinātājs nenostrādāja. Mani pamodināja telefona zvans astoņos – mūs jau gaida taksis. Paspēju uzvilkt bikses, čības uz basām kājām un izskrēju, taksis jau bija pieskaitījis 7€ par stāvēšanu.
Lidostā bija ļoti vējains un mums vēl pusstundu nācās gaidīt, kad sāk atvērties nomas. Likās, ka neatradīsim mūsu kompāniju, bet izrādījās, ka to apkalpo cita kompānija.

Visa mašīnas nomas noformēšana aizņēma ļoti daudz laika, izrādījās, ka Edgara kredītkarte neder, ar mammas kredītkarti nedrīkst, jo vajadzīga šofera kredītkarte. Beigās izdevās sarunāt, ka paņem mammas karti, bet nācās ņemt pilnu apdrošināšanu.

Béziers

Aizbraucām uz Beziers. Izstaigājām vecpilsētu un klosteri. Uzzinājām ļoti bagāto pilsētas vēsturi un galvenais – sapirkām bagetes.

Villeneuve-lès-Maguelone

Velleneue Les Maguelone bjia 1054. gadā iesvētīta katedrāle-cietoksnis ar ļoti bagātu vēsturi.

Jūrā flamingo bars, bet pie baznīcas dzīvoja pāvi. Šeit arī papusdienojām un sabarojām pāviem savu tunci.

Pont-du-Gard

Izkāpām Pont-du-Gard ciemā un sākām iet kājām.

Izrādījās, ka kājām jāiet ir ļoti tālu tāpēc Edgars ar Artūru atgriezās pēc mašīnas un savāca mūs pa ceļam.

Ātri izskrējām Pont-du-Gard tiltu – akveduktu, kurš ir uzdrukāts uz 5 eiro banknotes, un devāmies uz Cavaillon.

Cavaillon

Olivier – mūsu mājas saimnieks bija nogaidījies, bet uzņēma mūs ļoti laipni, uzsauca vīnu un piedāvāja zosu olas. Olivjē nupat bija atgriezies no Japānas no konferences par kodolatbruņošanos.
Nometuši mantas aizdevāmies uz Ašanu, kur sapirkāmies pārtiku un devēmies uz Avinjonu.

Avignon

Izstaigājām centru, kurš bija noslēpies aiz platiem mūriem un piebūvēts ar milzīgām baznīcām. Kad atradām pāvestu pili, tās mērogi pārsteidza pat vistrakākās ekspektācijas.

02.04.2015

Arles

Cēlāmies 7 un 8:30 izbraucām uz Arlu.

Arla vairāk izskatījās pēc Itālijas. Ļoti daudz viduslaiku un romiešu laika celtņu, bet teju katrās drupās tikt iekšā varēja tikai par noteiktu samaksu.

Šeit arī apmeklējām kapus un pavadījām visai daudz laika cenšoties saprast, ko mums stāsta kapu uzraugs, kurš runāja tikai ļoti steidzīgā dienvidu franču valodā, no kuras mēs nesapratām ne vārdu.

Saint-Tropez

Pa ceļam uz Monako izbraucām caur Saint-Tropez, jo brauciens bija ilgs un visi bija izsalkuši. Pilsētā neko īpašu neredzējām, tāpēc paēdām pusdienas, izrādījās, ka stāvam maksas stāvvietā, tāpēc steidzīgi devāmies tālāk.

Turpmākais ceļš bija gandrīz viens liels sastrēgums.

Monako

Iečekojāmies Kannās uz jahtas un aizbraucām caur Nīcu uz Monako. Monako mūs apturēja policija un, kamēr pārbaudīja personības un auto, labā angļu valodā izstāstīja par Monako princesi Kelliju, karalisko ģimeni un navigācijas Monako īpatnībām.
Monako nedaudz pastaigājām, tad iesēdāmies mašīnā un izbraucām gar Monte Karlo.

Atpakaļceļā ilgi maldījāmies pa Nīcu, jo visi tilti bija slēgti.

Uz jahtas bijām jau pēc pusnakts.

03.04.2015

Francija

Cannes

No rīta aizbraucām uz Kannām, pastaigājām gar jūru, Edgars pat peldēties gribēja. Tālāk devāmies iekšzemē – meklēt Verdonu.

Verdon Gorge

Tā kā GPS ne īpaši orientējas pārgājienu takās, izvēlējāmies randomu piepilsētu, kas bija vistuvāk Verdon aizai. Castellane noskaidrojām kā būt tālāk.

Maršruta sākumu neatradām un nomaldījāmies, bet nomaldījāmies veiksmīgi pastaiga un skati bija fantastiski. Sanāca arī nedaudz panodarboties ar alpīnismu.

Pēc brītiņa satikām arī mammu ar Edgaru, atgriezāmies mašīnā un aizbraucām uz kādu citu vietu, kura tad izrādījās īstā taka.

Visu maršrutu nenogājām, bet nenožēlojām, jo iepriekšējais maršruts arī bija ļoti labs. Maršrutā bija 670m garš tumšs tunelis – lieliska pieredze.

Les Marches

Naktsmājās nonācām ap desmitiem vakarā. Dzīvoklis izrādījās cietoksnī un bija visai jauks.

Beidzot izmazgāju drēbes, taču līdz rītam tās tā arī neizžuva.

04.04.2015

Šveice

Geneva

No rīta lija un drēbes nebija izžuvušas.

Divu stundu brauciens un mēs esam Ženēvā.

Noparkojāmies praktiski pretī strūklakai. Divu stundu laikā izskrējām, apskatījām populārākās apskates vietas, vecāki sabira dārzos pie magnolijām un ķiršiem.

CERN’s izrādījās slēgts, kā jau tas bija zināms iepriekš.

Izkāpām laukā, nobildējām un devāmies uz Lionu.

Francija

Lion

Pašā Lionā sākumā neiebraucām. Braucām pa taisno uz L’Arabraile, kur saimniece izrādījās visai dīvaina.

Pameta mūs un aizskrēja. Regita pirmā izvēlējās tuvākos vārtiņus un devās iekšā, tipi bija priekšā, tātad pareizi.

Tipi bija pilns ar pelniem un ne pārāk tīrs, saimniece ielaida mūs mājā un mēs varējām izmantot viņas dušu un virtuvi, bet to nedarījām.

Tad atbrauca Maria o’Dille un aizveda mūs pie sevis. Žils aizbrauca ar mums uz lidostu nodot mašīnu un atpakaļceļā izveda caur visu Lionas centru.

Tumsā pilsēta izrādījās daudz skaistāka, kā nākamajā dienā.
Pēc vakariņām bija siera galds ar dažādiem sieriem un mums paskaidroja, kas pēc kā ir jāēd. Viens no sieriem bija ar kokoglēm.

Inga ar Artūru palika pie Marijas, mūs četrus aizveda uz mūsu tipi, kur visu nakti kūpinājāmies, bija ok.

05.04.2015

No rīta Žils mūs savāca no tipi un aizveda uz Lieldienu brokastīm pie Marijas. Pēc tam aizveda uz katedrāli uz misi.

Mise patika, priesteris bija ļoti kaislīgs. Pēc mises devāmies apskatīt centru. Tad – meklēt pilsētas parku, kas izrādījās grandiozs. Ļoti daudz putnu.

Kad pienāca mūsu laiks, Marija ar Žilu mūs aizveda uz lidostu.

Itālija

Roma

Romā ar vilcienu aizbraucām uz Trasteveres staciju un gana ātri atradām dzīvokli.

Un praktiski nenoģērbjoties ar Regitu devāmies laukā. Izstaigājām Trasteveres kriminālākos rajonus, kamēr tikām tūristu centrā.

Aizgājām līdz Eņģeļa pilij, uz Vatikānu un tad griezāmies atpakaļ.

Ieklīdām tūristiskajos Trasteveres kvartālos. Kamēr pētījām karti vienā no saldējuma veikaliņiem, nopirkām saldējumu, kurš izrādījās lielisks.

Pie rotkaļa nopirkām gredzenu un bildināju Regitu.

Un samērā veiksmīgi nokļuvām mājās ap pusvieniem naktī.

06.04.2015

Gulējām līdz desmitiem, pēc tam devāmies uz Vatikānu.

Regita paspēja ieraudzīt pāvesta roku, es muguru. Paspējām apiet apkārt Eņģeļa pilij, kad piezvanīja vecāki, ka jau ir laukā no Vatikāna.

Izstaigājām Romas centru, beigās aizgājām uz Laterānu un S. Maria Magiore.

No šejienes bija jāiet satikt Artūru, bet tā arī nepārķērām.

Pilsētā paēdām picu un pie iepriekšējās saldējuma tirgotājas – saldējumu.

07.04.2015

No rīta devāmies uz staciju, nopirkām biļetes uz Florenci un tā kā palika diezgan daudz laika, devāmies meklēt kaut kādu laukumu no kartes, bet pa ceļam iegājām vienā baznīcā, kas izrādījās celta Konstantīna laikā. Gan eksterjerā, gan interjerā bija daudz modernu elementu un svārsts.

Baznīcā bija arī kāds astronomisks instruments ar atzīmētiem grādiem un zvaigznājiem.

Uz vilcienu gandrīz nokavējām, un izrādījās, ka nebija izkompostrētas biļetes.

Firenze

Florencē noorientējāmies ar virzieniem un gājām meklēt dzīvokli. 5km no centra nav vissliktākais variants.

Mēs ar Regitu un mamma ar Edgaru pēc vakariņām devāmies uz centru, bet viņi drīz vien kaut kur nozuda.

Mēs ar Regitu palikām divatā. Sameklējām Domu, kas bija daudz iespaidīgāks, kā izskatījās bildēs.

Tad atradām Dāvidu, kurš izskatījās nožēlojams, salīdzinājumā ar to, ko kādreiz redzēju Maskavā.

Un tepat bija arī Ufiči galerija.

Turpat blakus bija Vekjū tilts, kas arī naktī izskatījās ļoti iespaidīgi. Pēc tam paklīdām pa pretējo krastu, paēdām saldējumu un devāmies mājup.

Pie pašām mājām satikām mammu ar Edgaru.

08.04.2015

Nākamajā rītā ar Regitu izgulējāmies un kad cēlāmies, visi jau bija aizgājuši uz pilsētu.

Florencē sākumā sameklējām vietu, kur izdrukāt biļetes lidojumam uz mājām. Tad atradām tūrisma centru un dabūjām pilsētas kartes.

Uzzinājām, kur ir auto nomas iela. Auto nomas bija pilnas ar cilvēkiem un dažās nolēmām atgriezties vakarā, jo izstāvēt rindas aizņemtu ļoti daudz laika.

Aizgājām uz Domu un izstāvējuši rindu tikām iekšā, taču no iekšas izrādījās visai garlaicīga katedrāle.

Ufiči galerijā rindā nostāvējām ap divām stundām, taču bija to vērts, ekspozīcija bija visai bagātīga un interesanta, vienīgi gribējās arī kaut ko modernāku.

Pārsvarā bija 15.-17. gadsimts, kas kopumā atstāja visai drūmu iespaidu.

Auto nomās neko sakarīgu neuzzinājām. Pārsvarā mašīnu, kā vajag mums, nebija, bet ja bija, tad dārgi.

Salīdzinoši agri atgriezāmies dzīvoklī un vairāk uz centru šodien negājām.

09.04.2015

No rīta devāmies pēc mašīnas. Ar Edgara kredītkarti atkal nevarēja dabūt.

Artūrs neatzinās, ka viņam arī ir kredītkarte, tāpēc jau devāmies uz staciju meklēt tiešo vilcienu uz Modenu vai caur Boloņu, kad viņš atzinās, ka kredītkartes viņam ir divas. Ar viņa kredītkarti tikām pie mašīnas un devāmies uz mūsu pēdējo valsti šajā ceļojumā – San Marino.

No Florencenes izbraucām pa celiņiem, kur mašīnai abi spoguļi praktiski berzās pret akmens žogiem ceļa malās, bet no kalniem pavērās fantastiskie Toskānas skati.
Viss ceļš veda pāri kalniem, bija daudz kalnu un daudz sniega.

San Marino

San Marino izrādījās pietiekoši neliela – viens kalns. Mēs ar Regitu neko daudz neizstaigājām, jo lielāko daļu laika nosēdējām kafejnīcā čekojot turpmāko maršrutu un ēdot ne tik garšīgu, kā Itālijā saldējumu.

Pārējie bija paspējuši apmeklēt divus no trim torņiem un apmaldīties.

Rimini

No San Marino iebraucām Rimini, kur paēdām pusdienas un pludmalē salasījām gliemežvākus. No šejienes devāmies uz Modenu.

Modena

Modenā nekur negājām, paēdām un devāmies gulēt.

10.04.2015

Verona

No rīta izbraucām neraksturīgi vēlu. Regita gribēja uz Veronu, tāpēc devāmies uz Veronu.

Pilsēta izrādījās visai piemīlīga, bija kaut kas no Venēcijas un mazajām Itālijas pilsētiņām.
Izstaigājām mazās vecpilsētas ieliņas, paēdām saldējumu nelielā ģimenes kafejnīcā un devāmies tālāk uz Milānu.

Nosadello

Pa ceļam apstājāmies kādā kolorītā piepilsētas ciemā paēst pusdienas.

Milan

Milāna bija ļoti liela, bet katedrāle iespaidīga – tāds labs ceļojuma noslēgums.

Atstājām mašīnu un pavadījām garu nakti lidostā gaidot lidmašīnu.