Ievads
Sabāza mūs vienā lielā autobusā un devāmies uz Romu. Ceļojums bija smags, autobuss nebija ērts un mana tendence vienmēr visur panākt tieši manu interešu ievērošanu, rezultējās ar sabojātām attiecībām ne tikai ar Ivaru (par laimi pārejoši) un Oskaru, bet arī ar lielāko daļu no pārējiem braucējiem.
Es gribēju Venēciju. Citi gribēja atpūsties, vēl citi – dzert, daži visu bija redzējuši fotogrāfijās un negribēja vispār neko. Bet es gribēju Venēciju. Un Venēciju es arī dabūju.
Warszawa (Polija, 19.08.2006)
Bet nu pēc kārtas. Uz priekšu ceļā apstājāmies Varšavā, kur es pazaudēju fotoaparāta skatu meklētāja uzmavu un konstatēju, ka Varšavas vecpilsētu no Vecrīgas dzērumā diez vai atšķirtu.
Graz (Austrija, 20.08.2006)
Nākamā apstāšanās uz dienu bija Grācā. Uzzinājuši, ka šajā pilsētā ir dzimis Ārnijs, ar Lubgānu, Aldi, Annu un vēl dažiem cilvēkiem devāmies meklēt Ārnija muzeju. Braucām uz zaķi, gājām pie sarkanās gaismas un nepārtraukti saskārāmies ar neapmierinātību no pedantisko austriešu puses.
Ārnija muzeju mēs tā arī neatradām, bet atradām dīvainu “sātanisku” baznīcu, kuru vēlāk es nespēju atrast nevienā Grācas kartē un ceļvedī un pat baznīcu reģistrā. Pie centrālās strūklakas kāds netīrs panks piedāvāja avīzi, domāju, ka pārdod, bet kad es atteicos, viņš piedāvāja vēl pāris cilvēkiem, izrādījās, ka viņš šo lapu ir izlasījis un piedāvā cilvēkiem, ko paklāt apakšā, sēžot uz strūklakas malas. Lūk tā. Grācā arī izmirkām lietū. Bija jauki.
Roma (Itālija, 21.-24.08.2006)
Roma bija skaista. Pat ne skaista – grandioza, radīja nerealitātes sajūtu. Šajā pilsētā es negribētu dzīvot, bet gribētu to apciemot vēl pāris reizes. Pārsvarā ar Annu un Daigu staigājām pa muzejiem. Redzējām daudz ko skaistu. Vislielāko iespaidu laikam atstāja Siksta kapella. Nu, un Pieta. Un padziļinājās nepatika pret Dalī.
Venezia (Itālija, 25.08.2006)
Atpakaļceļā es dabūju savu Venēciju. Mūs tur izsēdināja piecos vai sešos no rīta. Marka laukumā sākumā nebija nevienas dzīvas radības. Nolija lietus, kuru mēs pavadījām vienā no šaurajām ieliņām, spiežoties pie sienas. Pa ielām skraidīja žurkas un lieli prusaki. Žurku netrūka arī kanālos. Vēlāk parādījās tantiņa, kura baroja baložus Svētā Marka laukumā. Virs lielā kanāla ausa saule. Venēcijā bija skaisti. Līdz kādiem astoņiem, kad parādījās cilvēki. Tad mēs nozudām netūristiskajā Venēcijas daļā. Klīdām pa mazām ieliņām un priecājāmies par ko vēl bija iespēja priecāties.
Częstochowa (Polija, 26.08.2006)
Atpakaļceļā arī nonācām Čenstohovā un sagadīšanās rezultātā kāreiz uz Dievmātes parādīšanās 50 gadadienu. Tādus cilvēku pūļus neredzējām pat Venēcijā. Vēl ilgu laiku pēc tam par šo notikumu varēja lasīt presē.
Diemžēl, neizdevās datorā atrast piezīmes par braucienu vai ceļojuma dienasgrāmatu, tāpēc visticamāk, ja arī kaut kas tāds eksistē, jāmeklē mājās kastēs ar piezīmēm. Būsim atpakaļ Latvijā, tad arī meklēšu.
