Pirmie iespaidi no iluminatora – Lisabona ir milzīga. Pirmie iespaidi pilsētā – ārkārtīgi gaumīgs dizains un arhitektūra. Viss ļoti harmoniski un skaisti. Pilsētā ir daudz pieminekļu, taču nevis cietušajiem, kā tas ir pieņemts pie mums, bet uzvarētājiem. Nošokēja autobusa šoferis, kurš runāja angļu valodā un zināja, kur mēs gribam nokļūt. [izskatījās, ka šoferis agrāk piedalījies sacīkstēs, jo brauciens bija ārkārtīgi dinamisks, braucot autobusā, kurš pastāvīgi apdzen mašīnas, kura aizmuguri periodiski sanes uz sānu, strauji bremzē, un tā tālāk… bija interesanti] Izkāpjot no autobusa mums piedāvāja marihuānu. 10 minūšu laikā marihuānu mums piedāvāja 3 reizes. Tā kā es nebiju norezervējis hosteli, tad primārais bija atrast hosteli. Paklīdām pa sānu ieliņām un atradām ārkārtīgi mīlīgu bāru ar ļoti skaistu bārmeni, kur Aldis tika pie vaifaja un atrada pāris hosteļu variantus, kurus tagad iesim pārbaudīt. Pagaidām Lisabona raisa ļoti labas sajūtas, silti sēžot laukā un dzerot Vino Verde, kuru ļoti rekomendēja Aija.
Ceļojums uz Tatriem, piezīmes par kuru ir pazudušas. Meklēsim.
“tātad – ceļojuma bilance – braucot no mājām līdzi – Campari Bitter – 1L, Baccardi White – 200ml, atgriežoties – Campari Bitter 2L, Cointreau – 1L. Bilance pozitīva :D”
BEUC brauciens. Dzīvoju dārgā viesnīcā un mācījos sabiedriskās attiecības. Zināšanu ziņā nebija tik veiksmīgs, kā 2009. gada brauciens, taču ja iepriekšējā reizē pēc nodarbībām gāju gulēt, šoreiz kopā ar pārējiem naktis veltījām pilsētas atklāšanai. Diemžēl, datorā neizdevās atrast nekādas piezīmes par pasākumu, taču esmu pārliecināts, ka ceļojuma dienasgrāmata ir sarakstīta uz lekciju materiālu otrajām pusēm. Kad …
2009. gada decembrī aizbraucām uz Londonu, lai bez maksas izstaigātu mākslas muzejus. Izstaigājām arī, nopirku veselu somu ar grāmatām. Diemžēl, nekādas piezīmes datorā un blogos atrast nav izdevies, tikai dažas bildes bildētas uz veca telefona un vēlāk arī bilžu mapīte pilnīgi negaidītā vietā. Jāmeklē mājās.
“te viss ir kaut kaa diivaini, tastatuuras ar absoluuti nenormaalu sajauktu pogu izvietojumu, visi runaa franchu, vaacu, anglju un kaut kaadaa flaamu valodaas, viesniica advanceeta, bet tik daudz nejeedziibu, ka kaukt gribas… eediens garsho peec plastmasas, bet uudens pat no pudeleem peec hlora… teeju var dzert tikai ar pienu, jo tad mazaak juut hloru… sick sick place… un jaa, es te maacos projektu graamatvediibu un EU par shito mani ir samaksaajusi chetrus tuukstoshus eiro :D”
Otrais brauciens uz Spāniju nelielā kompānijā, kur bija jābūt garīgi atpalikušajiem, bet bija galīgi neatpalikuši. Saņēmām gan nosodījumu no spāņiem par ‘šmaukšanos’, bet kopumā viss izvērtās labi. Sanāca nedaudz paieties pa Camino de Santiago un nedaudz apskatīt Madrides centru.
Man vienmēr gribējās redzēt Spāniju, un te nu pēkšņi iespēja – dīvains projekts, kur mani paņēma par latviešu grupas vadītāju. Bija jābrauc uz plānošanas vizīti, bet es izplānoju tā, lai varētu apmeklēt arī Amsterdamu un Barselonu. Par to es vēlāk saņēmu visai smagu organizatoru nosodījumu, bet kuru uztrauc nosodījums? Bija forši. Un, šeit notika mana pirmā saskaršanās ar Camino de Santiago.
Maskavas brauciens bija kultūršoks. Ir pagājuši 11 gadi un joprojām ne īpaši gribas apmeklēt šo ‘trešo Romu’.
Par Prāgas un Karlovy Vary braucienu 2007. gada aprīlī izdevās atrast tikai ļoti skopu piezīmi blogā. Gan jau mājās starp piezīmēm ir arī ceļojuma dienasgrāmatas piezīmes.