Inflanty polskie – upes

Jau kādu laiku sanācis interesēties par Gustavu Manteifeli – izcilu personību, par kuru visai maz piemin, godā un vispār atceras. (Par šo kādreiz uzrakstīšu atsevišķi, daudz interesanta un pieminēšanas vērtu faktu – muižnieks, kurš pirmais izdeva kalendārus latgaliski, pievērsās zemnieku izglītošanai, izcils etnogrāfs, vēsturnieks, pētnieks un kopumā ievērības cienīgs personāžs no Dricāniem)

Aizsākot interesēties par Manteifeli, nācās secināt, ka viņa pētījums par Latgali  “Inflanty Polskie” nemaz nav tulkots latviski, tāpēc sākumā Andris sāka lasīt e-versiju  poliski , bet, protams, tas ir nedaudz sarežģīti, pie tam Andris nemaz poliski tik labi nerunā, tāpēc pasūtīju internetā poliski pārizdoto “INFLANTY POLSKIE oraz LISTY ZNAD BAŁTYKU. Pisma wybrane. Tom.I. ” (UNIVERSITAS, Kraków 2009).

Grāmata sākas ar Latgales un Latvijas vēstures apskatu, kurā iezīmējas situācija, kādā veidā un kāpēc Latgale nonākusi Polijas valdījumā. Par šo daudz nerakstīšu – tas vēl arvien nav šī ieraksta temats – manu uzmanību piesaistīja otrās nodaļas uzskaitījums upēm, kas ietek Daugavā. Tas raisīja manu interesi, jo, lasot par upēm, vēlos uzreiz tās ieraudzīt kartē. Tad nu saskāros ar divām problēmām – google maps kartē upes ir nepārredzamas un google maps nemaz nemeklē upes, kā arī upju nosaukumi laika gaitā ir mainījušies, tāpat arī secināju, ka mainījusies to atrašanās vieta.

Pirmo problēmu atrisināju, atrodot Jāņa Sētas izdoto Latvijas hidroloģisko karti (LV_hidrografija_2), kā arī precīzāk Daugavas baseina hidroloģisko karti. (Ja kādu interesē upes un precīzākie dati par tām Latvijas teritorijā, iesaku pētniecībai izmantot mājaslapu www.upes.lv – lielisks resurss, kurā entuziasti apkopojoši raksturojošus datus par upēm, to pietekām, iepriekš lietotajiem nosaukumiem u.c. informāciju, kas noteikti var izrādīties noderīga).

Vēl viens atklājums šajā jautājumā bija jau iepriekš zināmais resurss precīzāku lokāciju noteikšanai Baltic Maps  – kā izrādās, ierakstot upes vai ezera nosaukumu, Baltic Maps iezīmē kartē konkrēti meklēto (tas tā nav, piemēram, google maps, kurā upes ir diez gan sarežģīti, ja ne neiespējami, atrast). Tādā veidā kartē iezīmejas precīza upes atrašanās vieta, aks atvieglo dzīvi un palīdz saprast, no kura ezera iztek un, kur ietek upe.

Otro problēmu – polisko nosaukumu tulkošanu un atrašanu kartē – izdevās atrisināt tikai daļēji, vēlarvien nav izdevies identificēt divas upes, ko minējis Manteifelis. Turpinājumā – īss apskats un secinājumi par Manteifeļa minētajiem datiem.

Manteifelis min, ka Daugava ir galvenā robežupe Latgales atdalīšanai no citiem novadiem un tajā ietek (atstāta orģinālvalodā minētā rakstība) : 1. Saryanka 2. Bałtyca  3. Indra 4. Krasławka 5. Użwałda 6. Dubna 7. Liksnienka 8. Nereta 9. Ewikszta (die Ewst), tautā saukta par Ajwiksta.

1. Saryanka  [mūsdienās- Sarjanka]– 1599. gada revīzijā saukta par Szara – sākas netālu no Rāznas ezera Rēzeknes apriņķī, Ludzas apriņķī tas vēl ir tikai strauts, tad atkal robežojot Rēzeknes apriņķa dienvidu daļu un Drisas apriņķi. Drisas apriņķī upe tek garām lieliskajai Łopacińsku rezidencei Sarai , pēc pāris kilometriem ietek Daugavā vietā, ko sauc par Ujscie [tagadējā Vuscie] Saryankas pieteka ir upe Dagdzica [? mūsdienās], kas ir robeža Daugavpils un Rēzeknes apriņķiem. Šī upe iztek no beznosaukuma ezera un savienojoties ar citu strautu, kas iztek no Galskuna ezera [? mūsdienās],  ietek Dagdas ezerā un no tā iztek kā Osunica [ mūsdienās Asūne], kura beigu beigās savienojas ar Sarjanku.
2.  Bałtyca [Balta -mūsdienās]  nenozīmīgs strautiņš, iztek no Baltas ezera pie Krāslavas un ietek Daugavā  Sielankas muižas teritorijā [? šobrīd ietek Daugavā Bandališkos; neatrodu informāciju par muižu], kas pieder Krāslavas apriņķim. 
3. Indra [Indrica – mūsdienās] maznozīmīga upe, tomēr ir robeža starp Daugavpils un Drisas apriņķiem, sākas no Mazās Indricas ezera [mūsdienās – Indrs] līdz pat Daugavai.
   
   
4. Kraslawka sākas no ezera Siewierz [ pieļauju, ka Sīvers], tek cauri daļai Osvas ezera un ietek Daugavā netālu no Krāslavas pils, skaistā apkārtnē.[ šobrīd tādu upi nevaru atrast, cauri Osvas ezeram un arī īsti garām neviena upe netek, visticamāk, ka tiek runāts par Jāņupīti, jo tā ir vienīgā, kas ietek Daugavā netālu no Krāslavas pils, taču tā neatbilst nevienam no priekšnosacījumiem, šī paliek mistērija]
5. Dubna iztek no Daugavpils apriņķa netālu no Dricmuižas, iztek cauri Sīvera ezeram [ mūsdienās upe Dubna iztek no Sīvera ezera]  līkumojot nonāk līdz Rīgas- Daugavpils dzelzceļa stacijai un Liwenhof  [Līvānos] ietek Daugavā. Dubna pārņem upi Jaša, kuras skaistajos mežainajos krastos atrodas jaukās Jasmuiža un Kalnu Jaša.
   
6. Użwałdai, tāpat kā Indrai, nav nozīmes.  [Šobrīd nevaru atrast šo nenozīmīgo upi kartē, ļoti iespējams, ka Rudņa, jo Rudņa tek no apdzīvotas vietas Izvaltas, kas varētu būt atvasināts ar Užvalda]
7. Liksnienka [mūsdienās Leiksna] ir maza upīte, bet dziļa un kuģojama, iztek no Daugavpils apkārtnē esošā ezera Stroop [mūsdienās vairs nē] un ietek Daugavā starp Daugavpils dzelzceļa staciju un Līksnu.
8. Nereta sākas Rēzeknes apriņķī netālu no skaistās Mariensee pils [ Marinzejas muiža] , kuru uzcēla Jozefs Borhs, ietek Daugavā netālu no dzelzceļa stacijas Trepprenhof [ stacija Trepe]. Pie iztekas stāvie krasti pievērš sev uzmanību.
9. Ewikszta [Aiviekste] ir īpaša nozīme Polijas Inflantijā, kaut arī šobrīd tikai upes izteka un ieteka pie tās pieder, pati upe tek caur Zviedru Vidzemi, ko poļu- inflantieši līdz šim sauc par Zviedriju. Svarīga, taču ļoti klinšaina upe, iztek no Lubānas ezera kuram platība ir divas kvadrātjūdzes, ietek Daugavā punktā, kurš atdala Polijas Inflantiju no Zviedru Vidzemes.  [ Pļaviņās].

Secinu, ka Manteifelis neaprakstīja visas upes, kas ietek Daugavā, tāpat arī no šīm upju nosaukumu pārmaiņām var veikt daudzus citus secinājumus.

Ko es uzzināju:

1. Drisas apriņķis (powiat Dryzienski) – biju pārliecināta, ka tas varētu būt Drīdža apgabals, bet nobrīnījos par tāda esamību, tad sāku meklēt vairāk un uzzināju, ka pat diez gan tālu Latvijā ir iestiepies šis Baltkrievijas apgabals (līdz pat Dagdai !!).

2)  Sarja – fantastiska baznīca Baltkrievijā, kurā iepriekš valdījis muižnieks Lopacinskis

3) Rēzeknes apriņķa robežas

4) Meklējot informāciju par muižu Latgalē, atradu lielisku Latvijas muižu apkopojumu (zemāk, pie atsaucēm). Kāpēc lielisku? Jo tur ir apkopoti īsi apraksti, attēli un kopumā pārskatāms uzskaitījums.

5) Latvijas un Igaunijas vēsturiskā hidroloģiskā karte (1852. gads). Latgale gan ir.. diezgan maz apskatīta, bet tik un tā – interesanti 🙂