Ceturtais mēnesis darbā. Ir laiks pastāstīt, ar ko tad es šeit nodarbojos. Tātad, šeit es esmu profesionālās pilnveides praksē BAFF programmas ietvaros kompānijā, ko sauc IXL center – center for innovation, excelence and leadership. Lai gan viņi sevi sauc par konsultēšanas firmu, es konsultēšanu izprotu mazliet citādāk. Galvenokārt kompānija nodarbojas ar dažādu projektu menedžēšanu. Ir …
Dodamies Regitas ‘enrichment trip’ – pasākumā, kuram vajadzētu iepazīstināt Regitu ar vietējo kultūru un samazināt kultūršoku. Nezinu par Regitu, bet mans kultūršoks ir krasa pamošanās no sapņa par amerikāņu sapni. Detroita, Čikāga, Nešvila, Memfisa, Ņūorleāna. Šajā stāstā mēs brauksim no Čikāgas uz Ņūorleānu, Detroita, Čikāga un Ņūorleāna būs atsevišķos rakstos.
Čikāda ir pilsēta, kuras nosaukums parādās ļoti daudz kur, bet tai pašā laikā, tā absolūti ne ar ko neasociējās (atskaitot Alu Kaponi un 19. gadsimta pilsētplānojumu, taču bildes acu priekšā nebija). Mēs nodzīvojām Čikāgā ilgāku laiku, kā būtu nepieciešams, lai tā neapniktu un tagad mums ir asociācijas. Bet… galvenā asociācija ir bezpersoniskums.
Pilsēta, kur Henrijs Fords ir Dieva vietā, bet pāri pilsētai slejas masonu templis. Pilsēta, kura no industriālas lielpilsētas kļuva par graustu, bet pārpeldot upi tevi sveicina karogs ar sarkanu kļavas lapu. Pamesti debesskrāpji, ‘Kur šeit atrodas bibliotēka?’, viena no nozīmīgākajām mākslas kolekcijām ASV, graustu lielpilsēta, masonpilsēta, brutālbetonpilsēta, robežpilsēta, amīši, un citas unikālas pieredzes lika uzrakstīt par Detroitu atsevišķi, kaut gan sākumā bija plānots viens kopīgs raksts par Detroitu, Vindzoru, Čikāgu, Nešvilu, Memfisu un Ņūorleānu.
Regita izteicās “Un ko viņiem redzēt Eiropā?” ASV pilsētas, sevišķi tās, kuras pārsvarā celtas deviņpadsmitā gadsimta beigās, eiropietim ir šoks un ārprāts. Stāsts par pilsētām un infrastruktūru.
Par to, ka ASV ir aktīva un kaitinoša komercija; IT atrodas akmens laikmetā; valsti pārvalda cilvēks, kurš varētu kļūt par iemeslu jaunam nelielam pilsoņu karam; katrā pilsētā ir savi nodokļi; transporta sistēma ir viena no nesakārtotākajām ziemeļu pasaulē; sabiedriskais transports ir sliktāks, kā austrumeiropā un efektivitāte un ASV ir nesavienojami jēdzieni.
Nav vajadzīgi 20 gadi un pat divi mēneši, kuri bija mūsu rīcībā, nav vajadzīgi, lai pamanītu dīvainības, kuras ir radījusi amerikāņu kultūra. Ir daudz labu lietu, bet vēl vairāk, vismaz eiropieša acīm, ir dīvainību. Un ir lietas, kuras vienkārši nav aptveramas un šķiet absurdas, sirreālas un parodiskas.
Lai kā nepatiktu Bostona, atgriešanās Bostonā no Ņujorkas ir ļoti patīkama. Rodas sajūta, kā atgriežoties mājās. Viss mierīgi, skaidri, saprotami un galvenais – tik pat kā nav cilvēku…
Esam nonākuši ASV austrumu krastā – Masačūsetsā, reģionā, kuru ir pieņemts dēvēt par Jauno Angliju. Šeit veidojās vienas no pirmajām kolonijām un šeit arī atrodas vecākās valstī pilsētas. Mums ar Regitu šī ir pirmā reize ārpus Eiropas un šeit mums ir jānodzīvo gads. Sanāks interesants eksperiments – pavērosim, kā laika gaitā mainās uztvere un kā vienas un tās pat lietas redzam šodien, tikko atnākot šai vietā un kā tās izskatīsies pēc gada, kad šeit jau viss būs ‘savējais’.
Šis ieraksts ir vairāk par maniem (Regitas) piedzīvojumiem pirmajā nedēļā Amerikā, te nav daudz novērojumu par kultūru, piezīmju par redzēto, bet drīzāk tā ir piedzīvotā dienasgrāmata un atskats uz notikumiem. Bildīšu te arī nav daudz un tās nav saistītas ar tekstu – piemēram, kamēr vēl rakstu par lidojumu, jau var redzēt bildes no Amerikas. Bildes …