Ir pagājis pusotrs gads un šodien vai rīt no rīta atsākam iet. Aldis ar Aiju uztaisīja dzimšanas dienas pārsteigumu – uzdāvināja biļetes uz Porto.
Mums nesen bija sākušās nopietnas attiecības ar Regitu un vajadzēja kaut kā saliedēt ģimenes. Tērauds rūdās ugunī. Devāmies ceļojumā ar vienkāršu uzstādījumu – 8 valstis 16 dienās. Viegli pateikt, paveikt nedaudz sarežģītāk. Piezīmes veiktas ceļojuma procesā, tāpēc ļoti skopas un trūkst ļoti daudz svarīgu faktu, bet sniedz kopējo ieskatu. Nav nekā par avārijām un citiem piedzīvojumiem. Un tas, ka šajā ceļojumā bildināju Regitu (apprecējāmies pēc nedaudz vairāk kā 2 gadiem) tikai virspusīgi pieminēts.
Otrais brauciens uz Spāniju nelielā kompānijā, kur bija jābūt garīgi atpalikušajiem, bet bija galīgi neatpalikuši. Saņēmām gan nosodījumu no spāņiem par ‘šmaukšanos’, bet kopumā viss izvērtās labi. Sanāca nedaudz paieties pa Camino de Santiago un nedaudz apskatīt Madrides centru.
Man vienmēr gribējās redzēt Spāniju, un te nu pēkšņi iespēja – dīvains projekts, kur mani paņēma par latviešu grupas vadītāju. Bija jābrauc uz plānošanas vizīti, bet es izplānoju tā, lai varētu apmeklēt arī Amsterdamu un Barselonu. Par to es vēlāk saņēmu visai smagu organizatoru nosodījumu, bet kuru uztrauc nosodījums? Bija forši. Un, šeit notika mana pirmā saskaršanās ar Camino de Santiago.