Tvaikonis
Būvēts kā velkonis Thorskog kuģu būvētavā Lilla Edets pilsētā (starp Gēteborgu un Veinerna ezeru (Vänern)) ar rūpnīcas kārtas numuru 174 un nosaukumu Svante 1904. gadā.
Korpuss kniedēts no tērauda plāksnēm.
Svante sākotnēji bija aprīkots ar 100 zirgspēku tvaika dzinēju.
Izmēri – 16,33 metri garumā un 4,29 metri platumā, dzenskrūves diametrs 150 centimetri, iegrime divi metri (šobrīd ir krietni samazinājusies, jo smagais tvaika katls nu ir laukā).
Uz to brīdi bruto svars bija ap 29 tonnām, ūdens izspaids – 100t, kreisera ātrums 8,5 mezgli, varēja sasniegt līdz pat 12 mezglu ātrumu.
Apkalpes locekļu skaits – 12.
Tvaika dzinējs deva 100 zirgspēku jaudu.
Iekšdedzes dzinējs un nogrimšana
Pēc 45 gadu darba ar tvaika dzinēju mainījis 4 vārdus un 6 īpašniekus.
Tiek pieņemts lēmums par modernizāciju un 1949. gadā, Ronnumam tiek uzstādīts 2 cilindru divu taktu Skandia jēlnaftas dzinējs pa 105 zirgspēkiem uz cilindru, tātad kopā – 210 zirgspēki.
Skandia dzinējus sākot ar 1903. gadu ražoja Lysekils Mekaniska Verkstad, kas specializējās uz jaudīgiem dzinējiem priekš zvejas kuģiem, velkoņiem un citām laivām, kur tika prasīta augsta ‘vilktspēja’.
Pēc modernizācijas Ronnums vēl 20 gadus pa Vänern ezeru turpina piegādāt mežu Wargöns AB papīra rūpnīcai.
Pēc pārdošanas nākamo deviņu gadu laikā nomaina 4 īpašniekus un atkal atgriežas Veinerna ezerā, kļūstot atpakaļ par Svanti, un 1978. gadā nogrimst.
Pēc astoņiem gadiem ezera dibenā tiek izcelts un vēlreiz pārdots, šoreiz uz Karlštatu (joprojām Veinerna ezera krastos).
Norakstīšana un jauna cerība
Pēc 90 gadu darba mūža transportējot kokus un ogļu baržas pa Veinerna ezeru 1995. gadā Svante atkal kļūst par Ronnumu un velkonis aiziet pelnītā atpūtā – kļūst par izpriecu laivu (fritidsbåt).
Realitātē tas nozīmē, ka Ronnums pārstāj kalpot kā kuģis, jaunais īpašnieks Gēteborgā sāk rekonstruēt laivu par dzīvojamo baržu, Skandijas dzinējs uz šo brīdi jau vairāk nedarbojas, tam tikai dekoratīva nozīme.
Gaume īpašniekam ir visai savdabīga, tāpēc radītais ‘monstrs’ rada visai savdabīgu priekšstatu.
Tomēr darbi pie baržas netiek pabeigti jo piepeši īpašnieka uzņēmums tiek evakuēts uz Ķīnu un Tomass dodas līdzi. Nu, par īpašnieku kļūst Torbjorns, kurš uz to brīdi dzīvo tepat Gota kanālā Gēteborgā par baržu pārveidotā ātrumlaivā un ceļ jaunu baržu uz pontona.
Torbjorns izņem no Ronnuma laukā visu, kas ir izņemams, izgriež laukā Tomasa sametinātās sienas, grīdas, durvis, trepes, u.c., un cenšas laivu pārdot.
Pēc sešiem gadiem, kad cena jau ir samazināta piedspadsmitkārtīgi, Ronnumu nopērk Andris Struckis.
Salīdzinoši īsā laikā tiek atdzīvināts vairākus gadu desmitus dusošais dzinējs.
Ronnuma dzinēja iedarbināšana ar saspiesto gaisu.
Pēc pāris mēnešiem – 2019. gada pēdējā septembra dienā Ronnums pirmoreiz pēc ilgiem gadiem patstāvīgi iziet jūrā.
Un mēro gandrīz 60 jūras jūdzes līdz Kungshamnai Zviedrijas Ziemeļrietumu piekrastē.
Nākotnes perspektīvas
Šobrīd Ronnums atrodas izvilkts uz slipa Kungshamnā un īsa inspekcija parādīja, ka kuģa korpuss zem ūdens līnijas ir lieliskā (ko nevar pateikt spriežot pēc virsbūves un iekšpuses) kārtībā. Vienīgais rūsas plankums, kurš tika konstatēts, nebija īpaši lielāks par piecu kapeiku monētas izmēru.
Pašlaik tiek plānots griezt nost neorganisko virsbūvi un vietā taisīt kaut ko autentiskāku. Vai kuģis paliks Zviedrijā, vai dosies uz Latviju, pagaidām pateikt grūti.
Latvijā šādu kuģi sabiedrība, visticamāk, novērtēt nespēs. Par Zviedriem ir pilnīgi cits stāsts. Un vienīgais potenciāli ‘konkurējošais’ kuģis ir 19. gadsimta beigu velkonis Harry Ljusešilā (Lysekil) (kādas 10 jūras jūdzes pāri fjordam vai 40km pa sauszemi no Kungshamnas), kurš darbojas ar līdzīgu Skandijas motoru un ir visai pieprasīts.
Nākotne rādīs, taču jau šobrīd ir skaidrs, ka gluži metāllūžnos vecais Ronnums vēl pagaidām nodots netiks.
Nosaukumi
1904 SVANTE (1)
1905 ÖRN (11)
1916 HILDE (1)
1917 VESTA (4)
1921 RÅNNUM (54)
1975 SVANTE (20)
1995 RÅNNUM (24)
Īpašnieki un pierakstes pilsētas
1904 – F P. Larsson, Torskog
1905 – Arthur de Rietz, Söderköping
1915 – AB Brage, Göteborg
1916 – Bogserings AB Göta, Göteborg
1917 – Carl Jakobsson, Västervik
1921 – Wargöns AB, Vargön
1969 – Andersson & Co, Garn
1975 – Ivan Hedqvist, Malmö
1975 – Bogser AB Sven, Göteborg
1977 – Undervattenstjänst i Säffle AB, Säffle
1986 – Håkan Sandberg, Karlstad
1995 – Sandinge Bogsering & Sjötransport AB, Lysekil
1995 – Thomas Johannisson, Göteborg
2013 – Torbjörn Eliasson, Göteborg
2019 – Andris Struckis, Kungshamn
