Dodamies Regitas ‘enrichment trip’ – pasākumā, kuram vajadzētu iepazīstināt Regitu ar vietējo kultūru un samazināt kultūršoku. Nezinu par Regitu, bet mans kultūršoks ir krasa pamošanās no sapņa par amerikāņu sapni. Detroita, Čikāga, Nešvila, Memfisa, Ņūorleāna. Šajā stāstā mēs brauksim no Čikāgas uz Ņūorleānu, Detroita, Čikāga un Ņūorleāna būs atsevišķos rakstos.
Mēnesis: 2018. gada oktobris
Čikāda ir pilsēta, kuras nosaukums parādās ļoti daudz kur, bet tai pašā laikā, tā absolūti ne ar ko neasociējās (atskaitot Alu Kaponi un 19. gadsimta pilsētplānojumu, taču bildes acu priekšā nebija). Mēs nodzīvojām Čikāgā ilgāku laiku, kā būtu nepieciešams, lai tā neapniktu un tagad mums ir asociācijas. Bet… galvenā asociācija ir bezpersoniskums.
Šajā ASV apmeklējumā Kanādu apceļot, diemžēl, nebūs iespējas, taču pabāzt degunu un apskatīties vismaz ar ko atšķiras infrastruktūra no ASV bija mūsu svēts pienākums. Lai redzētu, kā atšķiras ceļazīmes, komunikācijas, ielu un trotuāru segumi un citas lietas nav vajadzīgs gads un apceļot visu valsti arī nav vajadzības, ar stundu pilnīgi pietiek. To mēs arī izdarījām.
Pilsēta, kur Henrijs Fords ir Dieva vietā, bet pāri pilsētai slejas masonu templis. Pilsēta, kura no industriālas lielpilsētas kļuva par graustu, bet pārpeldot upi tevi sveicina karogs ar sarkanu kļavas lapu. Pamesti debesskrāpji, ‘Kur šeit atrodas bibliotēka?’, viena no nozīmīgākajām mākslas kolekcijām ASV, graustu lielpilsēta, masonpilsēta, brutālbetonpilsēta, robežpilsēta, amīši, un citas unikālas pieredzes lika uzrakstīt par Detroitu atsevišķi, kaut gan sākumā bija plānots viens kopīgs raksts par Detroitu, Vindzoru, Čikāgu, Nešvilu, Memfisu un Ņūorleānu.
Regita izteicās “Un ko viņiem redzēt Eiropā?” ASV pilsētas, sevišķi tās, kuras pārsvarā celtas deviņpadsmitā gadsimta beigās, eiropietim ir šoks un ārprāts. Stāsts par pilsētām un infrastruktūru.